Pētot vardarbības anatomiju
Anita Bormane

Sākas konference "Ebreji mainīgajā pasaulē"

"Latvijas un Baltijas ebreji Eiropas vēstures krustcelēs" – ar šādu nosaukumu pirmdien sāksies ikgadējā – nu jau sestā – starptautiskā konference "Ebreji mainīgajā pasaulē".

Konferences galvenie organizatori ir Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs, Ebreju draudžu un kopienu padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, kā arī citas ar ebreju vēstures un šodienas tematiku saistītas organizācijas. Ar ziņojumiem paredzējuši uzstāties vairāki prominenti vēsturnieki gan no Latvijas – viņu starpā Aivars Stranga, Leo Dribins, gan arī no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Izraēlas. Referātos skatīto tēmu lokā būs gan ebreju vēsture un kultūra Baltijas valstīs līdz 1940. gadam, gan arī jaunākie atklājumi par holokaustu vācu okupācijas laikā.

"Domas par holokaustu – tās ir arī domas pašiem par sevi, savu dvēseli, sirdsapziņu, atbildību un cilvēciskumu," tā piecu gadu ilgo pētījumu gaitā ir secinājusi viena no konferences dalībniecēm, Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotāja Tamāra Zitcere. Plašāka Latvijas sabiedrība enerģisko un sabiedriski aktīvo skolotāju, pēc izglītības bioloģi, iepazina pagājušajā gadā, kad Rīgas domē bija aplūkojama izstāde "Rīgas geto – mājas pirms 60 gadiem". T. Zitcere ir paveikusi patiesi vērienīgu darbu, apkopojot un analizējot līdz šim vēsturnieku ignorēto Rīgas geto māju grāmatās un Rīgas Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā rodamo statistisko materiālu par traģiskajām norisēm Rīgā holokausta laikā. Izjūtot atbildību par holokausta upuru piemiņas saglabāšanu, viņa jau ir izpētījusi 65 510 miršanas apliecības rīdziniekiem, kuru nāve reģistrēta laikā no 1940. līdz 1950. gadam.

Balstoties uz izpētīto apjomīgo statistikas materiālu, T. Zitcerei ir izdevies atklāt vairākus faktus, kas varētu ieviest zināmas izmaiņas mūsu priekšstatos par holokausta baismo asinsainu. Saskaņā ar tradicionālo uzskatu Rīgas geto izveide sākās 1941. gada vasaras beigās. Tomēr Rīgas geto māju grāmatu ieraksti liecina, ka ebreju pierakstīšana namos, kuriem nākotnē bija lemts kļūt par Rīgas geto kodolu, sākās jau šā paša gada jūnijā, jūlijā. "Saskaņā ar vienu no ierakstiem cilvēku izrakstīja no līdzšinējās dzīvesvietas Stabu ielā uz geto jau 1941. gada 5. jūlijā, kad geto vēl it kā nepastāv," stāsta T. Zitcere. Viens no iespējamajiem nākamā geto izveides mehānismiem, kuru arī apstiprina ieraksti mājas grāmatās, ir vairāku ebreju ģimeņu sablīvēšana vienā dzīvoklī. Šis process sācies jau 1940. gada rudenī, kad no oktobra līdz nākamā gada aprīlim dažos ebreju dzīvokļos iedzīvotāju skaits no diviem trijiem papildinājies līdz trīspadsmit cilvēkiem, kuri visi bija izrakstīti no dažādām adresēm. Viņi visi nonāca geto un vēl vēlāk – Rumbulā, kur 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī nošāva 29 tūkstošus cilvēku.

Zīmīgi arī, ka rīdzinieku pierakstīšana geto namos atsākusies vēl pirms ebreju izrakstīšanas. Bijušo iemītnieku izrakstīšana gan noritējusi formāli, neatbilstoši patiesajai situācijai. Pēc ierakstiem geto grāmatās pētniecei izdevies konstatēt, ka vairākās geto mājās vienlaikus dzīvojuši gan ebreji, gan latvieši, gan krievi.

Vairāku tūkstošu holokausta upuru patiesie nāves apstākļi un miršanas gads tomēr tā arī palicis nezināms. Dokumenti par vairāk nekā četru tūkstošu ebreju nošaušanu 1941. gada vasarā Rīgas Centrālcietumā Iekšlietu ministrijas arhīvā ir iznīcināti. Turklāt, sākot ar 1941. gada novembri līdz pat šā gada beigām, ebrejiem miršanas apliecības nenoformēja. Tāpēc saskaņā ar oficiālajiem datiem 1941. gadā Rīgā reģistrēja tikai 750 ebreju nāvi, lai gan šis skaitlis noteikti bija vairākas reizes lielāks.

Līdz šim, veidojot holokausta norišu statistiku, vēsturnieki galvenokārt "atspērās" no 1935. gada tautas skaitīšanas rezultātiem. Tamāra Zitcere uzskata, ka geto māju grāmatu ieraksti šo skaitli palīdz koriģēt, sniedzot informāciju arī par Rīgā iebraukušajiem un no Latvijas izbraukušajiem ebrejiem. Pētniece noskaidrojusi, ka Rīgas ebrejiem – geto upuriem – ir bijusi visai plaša dzimšanas vietu amplitūda – no Anglijas, Austrijas, Baltkrievijas, Itālijas, Krievijas līdz pat Indijai. Vienam ebrejam – rīdziniekam, kurš dzimis Latvijā, – bijusi pat Irānas pase.

Tamāra Zitcere ir apņēmusies, balstoties uz ierakstiem mājas grāmatās, nākotnē izveidot visu Rīgas geto bojā gājušo iedzīvotāju sarakstu. Pašlaik viņai izdevies apkopot jau septiņu tūkstošu holokausta upuru vārdus.

11.09.2006