Piemiņas vieta uz salas Daugavas vidū
Lāsma ZĒBERGA,

20. gadsimts Latvijas vēsturē bijis arī cīņas un sāpju laiks; bija represijas tolaik un smagas atmiņas tagad – arī par 1949. gada 25. martu, kad no Latvijas tika deportēti vairāki tūkstoši ģimeņu. Latvijā vēl nav uzcelts nacionāla mēroga piemineklis, lai pieminētu totalitārā režīma upurus. Tāds taps Latvijas viducī uz likteņupes Daugavas.

2005. gada 7. jūnijā tika nodibināta sabiedriskā organizācija Kokneses fonds – ar mērķi izveidot piemiņas vietu 20. gadsimtā bojāgājušajiem un cietušajiem latviešiem. Tika izsludināts ideju konkurss. Par piemiņas vietu izraudzīta Krievkalna sala Daugavā pretī Koknesei.

Konkursa nolikumā bija uzsvērts, ka piemiņas vieta nedrīkst modināt drūmas un nomācošas izjūtas, tai jākalpo apskaidrībai un mierinājumam. Šopiektdien, kad vērtētāji informēja par konkursa norisi, žūrijas locekle Māra Zālīte uzsvēra: "Ir 2006. gads. Jau sesto gadu mēs dzīvojam 21. gadsimtā. 20. gadsimts radījis zaudējumus un ciešanas latviešu tautai. No 20. gadsimta varam atvadīties ar lepnumu un gandarījumu, jo mēs to visu esam izturējuši. Pagātnei mūs vajag stiprināt, nevis vājināt. Sala Daugavas vidū simbolizē paradīzes dārzu, kur pulcējas mirušās dvēseles."

Konkursam tika saņemti 207 projektu pieteikumi, ko iesniedza dalībnieki no 31 valsts: 112 ideju pieteikumi no Latvijas un 95 – no ārvalstīm. Jaunākais dalībnieks bija četrus gadus vecais rīdzinieks Kristofers Rubīns. Viņam žūrija piešķīrusi īpašu balvu. Kristofers ierosinājis uz salas novietot lielu galdu, pie kura varētu pulcēties kopā dažādi cilvēki: draugi, ģimene, arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Darbus vērtēja kompetenta žūrija 15 cilvēku sastāvā: 12 – no Latvijas un trīs eksperti no ārvalstīm. Daudzi konkursa dalībnieki savās idejās bija modernizējuši un pārvērtuši salu, piedāvājot izmantot mūsdienīgus materiālus. Žūrija uzskata, ka sala jau tagad ir māksliniecisks objekts un to vajadzētu nedaudz stilizēt, neiznīcinot salas dabiskumu. Žūrija vēlas lauzt stereotipu – piemiņas vietas sabiedrībā parasti tiek asociētas ar skumjām. Krievkalna salā izveidotajai piemiņas vietai jābūt kā mierinājumam.

Līdz pat pēdējam brīdim žūrija nezināja, kas ir projektu autori. Par uzvarētāju tika atzīts projekts Meisow. Pēc rezultātu paziņošanas atklājās, ka šā darba autors ir Japānā pazīstams ainavu arhitekts – Šunmio Masuna. Viņš ir salu sadalījis septiņos meditācijas centros, un salai var iziet cauri tikai tad, ja apmeklē katru no šiem posmiem. Jau pašā sākumā, iepazīstot šo ideju, M. Zālītei tā iepatikusies: "Projekta autors aicina katru cilvēku spēt iziet cauri domu un sajūtu lokiem. Katrā no šiem meditācijas centriem apmeklētājs iegūst noteiktu noskaņojumu. To rosina izvietotās gaismas, puķes, koki, skulptūras, radot salas apskates dramaturģiju. Vienā meditācijas punktā paredzēts ierīkot aplī novietotus koka paneļus, uz kuriem būs uzrakstīti 600 000 upuru vārdi. Iecerēts, ka meditācijai kulminācija jāsasniedz pusapļa formā veidotā amfiteātrī; tas būs kā sens templis, veidots no akmens krāvumiem. Tā būs pulcēšanās vieta, kur latvieši varēs sanākt kopā valstij nozīmīgās reizēs – 25. martā, 14. jūnijā, arī 4. maijā. Amfiteātra otra puse ir zem ūdens. Cilvēks, skatoties ūdenī, izjūt dabas, laika plūduma mistēriju; tas simbolizē dzīvību un nāvi. Japāņu kultūra ir ļoti tuva latviešu kultūrai, mums ir līdzīga dabas izjūta. Idejas autors ir ne tikai ainavu arhitekts, bet arī mūks, un meditācija viņam ir ikdiena. Viņš prasmīgi māk radīt meditācijas vidi. Šis ir visprofesionālāk izstrādātais projekts, un tajā ir ieguldīts liels darbs ļoti estētiskā un filozofiskā līmenī. Dziļa filozofija apvienojas ar vienkāršību."

Vienlaikus ar piemiņas vietas izveidi Kokneses fonds vēlas apkopot represijās nogalināto, deportēto, nāves nometnēs ieslodzīto, karā kritušo, kā arī trimdā doties piespiesto latviešu skaitu. Upuru skaits pārsniedz 600 000, tomēr precīzs kopējais skaits nav zināms. Ir plānots izveidot datu bāzi par 20. gadsimtā cietušajiem latviešiem. Fonds aicina Latvijas iedzīvotājus sniegt ziņas par mirušajiem radiniekiem un paziņām.

Drīz tiks izsludināts konkurss, lai noteiktu projektēšanas firmu, kas īstenos Š. Masunas ideju. Piemiņas vietas ierīkošana varētu sākties nākampavasar.

***

Kartes atšifrējums

1. Meditācijas sākums. Prelūdija mieram – mežs sevis attīrīšanai.
2. Dziesma bez dvēseles dziesmām. Izstāžu taka, kur tiks izvietota informācija par represētajiem latviešiem 20. gs. (atsevišķi izdalītas divas (1, 2) ekspozīcijas.
4. Lūgšana.
5. Mierinājums. Ziedoklis, kur nākotnē notiks latviešu tautas pulcēšanās nozīmīgās dienās.
6. Apgaismošanās posms.
7. Mūžības ceļš.
8. Latvieša sirds. Koka paneļu aplis, uz kuriem būs uzrakstīti 600 000 latviešu upuru vārdi.
9. Meditācijas noslēgums, izejot cauri ķiršu koku alejai.