«Tagad ir populāri teikt, ka latvieši piedalījušies holokaustā, ka viņi šāvuši ebrejus, bet vecie cilvēki, atceroties Ulmaņa laikus, ar tādu aizrautību un pozitīvu sajūsmu stāsta par ebrejiem, ka rodas jautājums – nu kāds tur antisemītisms!» Neatkarīgajai atzina Daugavpils universitātes doktore Irēna Saleniece, kas savu vakar starptautiskajā konferencē Ebreji mainīgajā pasaulē nolasīto referātu balstījusi uz mutvārdu vēstures ekspedīcijā iegūtajiem datiem.

Tiekoties ar cilvēkiem, vēstures aculieciniekiem, un ierakstot viņu atmiņas audiokasetēs, I. Saleniece pārliecinājās, ka ebreji cilvēku atmiņās saglabājušies kā draudzīgi, pēc savas būtības atšķirīgi, bet ne sveši. Sagatavot priekšlasījumu Emocionālais noskaņojums latviešu stāstos par ebrejiem pirmskara Latvijā I. Saleniece nolēmusi tāpēc, ka Latvijas ebreju vēsturē jautājums par latviešu un ebreju savstarpējām attiecībām nav pamatīgi pētīts.

«Pozitīvo jūtu dominēšana stāstos par ebrejiem pirmskara Latvijā liecina, ka toreiz pastāvēja reāla dažādu tautību cilvēku tuvināšanas iespēja, kurai diemžēl nebija lemts īstenoties līdz galam,» norāda I. Saleniece. Viņai atmiņā palikušas vairākas tikšanās.

«Kāda Ziemeļkurzemes tantiņa mani pārsteidza, sakot: «Ziniet, ebrejiem pat ir sava valoda!» Ņemot vērā to, ka Daugavpilī daudzi no vecākiem cilvēkiem pratuši vai prot idišu, likās savādi, ka citā Latvijas novadā ebrejus pazīst mazāk. Cilvēki atceras ebrejus kā pauniniekus, kā lopu tirgotājus, atceras viņu bodītes, kur varēja tirgoties un nokaulēt cenu, – un par to visu viņi stāsta ar tādu sajūsmu un simpātijām! Un par pauninieku izāzēšanām stāsta, ka tas nebija ļauni un ebreji arī nedusmojās,» teica I. Saleniece.

Pauninieki veduši lauciniekiem nepieciešamās mantas par samērā lētu maksu, un bijis pašsaprotami pauniniekiem bez jebkādiem aizspriedumiem dot naktsmītni.

«Kādai ļoti sirmai kundzei prasīju, pastāstiet kaut ko par tālaika ebrejiem. Un viņas saka – toreiz viņi bija žīdi, nevis ebreji. Šīs sirmās kundzes izpratnē vārds «ebreji» ir kaut kas auksts, izdomāts, neskaidrs,» sacīja I. Saleniece. Viņa uzskata, ka cilvēku viedoklim, atmiņām ir ļoti liela nozīme vēstures jautājuma izpratnē.

«Interesanta epizode bija par Lieldienu ēdienu macu – mūsu pusē ir daudz katoļu, un katoļu aprindās agrāk bija izplatīta klišeja, ka ebreji zog bērniņus un viņu asinis izmanto macas izgatavošanā, bet manis aptaujātās večiņas stātīja, ka bērnībā ar ebrejiem draudzējušās un cienātas ar macu un nav bijuši nekādi aizspriedumi vai vecāku aizliegumi ēst macu,» atcerējās I. Saleniece.

Viņa paskaidroja, ka latviešiem par ebrejiem saglabājušās ne tikai pozitīvas atmiņas, bet ar negatīvismu nācies saskarties ļoti minimāli. «Iespējams, atmiņas ir saistītas ar kopējo pozitīvo noskaņojumu tolaik, pirmskara Latvijā. Šī pozitīvā attieksme pret ebrejiem varbūt nav tik ļoti latviešu kā pašu ebreju nopelns, kuri principā nekad neprovocēja konfliktu, arī pēc amata viņi bija tirgotāji, kuriem bija jāatrod kompromiss jebkurā situācijā.»

Konferencē bez jau tradicionālā holokausta un antisemītisma jautājuma skartas arī citas interesantas tēmas – gan par ebreju kopienas izglītības politiku Baltijas guberņās, gan mūsdienu Eiropā un Āzijā. Šodien konferencē referēs, piemēram, par Izmeklēšanas lietu falsifikācijas metodēm PSRS Valsts drošības ministrijā: arestēto Latvijas ebreju piemērs, Jidiša elementiem amerikāņu slengā un to traktējumu slenga vārdnīcās un citiem jautājumiem ebreju domas un misticisma tematikā.

Konference Ebreji mainīgajā pasaulē ir unikāls projekts Austrumeiropā: kopš 1995. gada ik pēc diviem gadiem Latvijā pulcējas zinātnieki, sabiedriskie darbinieki, reliģisko aprindu pārstāvji un žurnālisti no dažādām pasaules valstīm, lai kopā ar Latvijas pētniekiem un plašo sabiedrību apspriestu mūsu reģiona un mūsdienu cilvēces aktuālos jautājumus, balstoties uz ebreju tautas daudzpusīgo vēsturisko pieredzi.

Galvenie konferences organizatori ir Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs, Ebreju kopienas centrs Alef un Ebreju universitāte Jeruzālemē. Konferences līdzpriekšsēdētāji ir profesors Hermans Branovers (Izraēla) un profesors Ruvins Ferbers (Latvija), bet goda prezidents – rabīns Natans Barkāns. Konferencē ar referātiem uzstājas ap 40 dalībnieku, puse no viņiem pārstāv Latviju, bet pārējie Izraēlu, Lietuvu, Igauniju, Krieviju un citas valstis. Konferences atklāšanu tradicionāli pagodina arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Gunta Skrebele. NRA, 2003-09-17