Ikšķile uzņem Latvijas nacionālo partizānu saietu
Agnese Margēviča. NRA, 2003-08-11

13. Latvijas Nacionālo partizānu apvienības saiets Ikšķilē sestdien pulcēja ap 200 bijušo mežabrāļu, jau aizsaulē aizgājušo partizānu tuvinieku un viņu kādreizējos atbalstītājus.

Mācītājs Guntis Kalme, kurš kopā ar Ikšķiles draudzes mācītāju Eliju Godiņu vadīja svinīgo piemiņas dievkalpojumu, uzskata, ka nacionālo partizānu veikums ir pielīdzināms Zigfrīda Annas Meierovica centieniem pierādīt pasaulei, ka latvieši ir pelnījuši savu valsti.

«Savu valsti nacionālie partizāni nevarēja atgūt, bet savas tautas cieņu un godu gan,» atzīdams, ka partizānu cīņas nespēja mainīt tā laika politisko un militāro spēku samēru, pauda G. Kalme. Viņaprāt, aiziešana mežā pēckara gados «bieži bija vienīgi savas nāves vietas izvēle – mirt Sibīrijā, cietumā vai tepat Latvijā».

Ritvars Jansons, Gunārs Blūzma, Kārlis Grīnverts, Dace Mangele un Lietuvas Nacionālo partizānu organizācijas līderis Jonass Čeponis – saņēma Latvijas aizsardzības ministra atzinības goda rakstu. Vēl sešiem – Antoņinai Braslai, Alfrēdam Kārmanim, Kārlim Grīvertam, Antoņinai Žumeitiņai, Jānim Baltmanim, Dacei Mengelei un Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājam Ojāram Stefanam – pulkvedis J. Vectirāns pasniedza Nacionālo bruņoto spēku komandiera kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota balvas par jaunatnes patriotisku audzināšanu.

Nacionālie partizāni iznāk no meža
Artis Drēziņš, Lauku Avīze, 2003. gada 12. augusts

12 gadus Latvijas nacionālie partizāni savus salidojumus rīkoja meža nostūros un pļavās, bet šogad nolēma, kā paši smej, daudz neslapstīties. Tiesa, līdzekļu trūkuma dēļ šis izgājiens varēja arī nenotikt. Situāciju izglāba Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki.

Vispirms nacionālie partizāni ar saviem atbalstītājiem sestdien nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, bet pēc tam devās uz dievkalpojumu Ikšķiles baznīcā. Pēc tam sekoja apsveikumi, uzrunas, jūras spēku orķestra koncerts Ikšķiles estrādē, pārrunas turpat skvērā pie ugunskura. Pēc nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāja Ojāra Stefana aplēsēm, Ikšķilē bija ieradušies ap 50 nacionālo partizānu kaujinieku, bet pārējie daži simti bija viņu atbalstītāji. Savā uzrunā O. Stefans nacionālo partizānu vārdā uzsvēra Latvijas nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā un NATO:

— Latviju Dievs nolicis brīnišķīgā vietā pie Baltijas jūras, taču vienlaikus tai nospraudis robežu ar valsti, kura nav prognozējama, kurai nekad nav pieticis savu bagātību un kurai vienmēr bijis jāapspiež mazākās valstis. Tāpēc Latvijai ir jāstājas Eiropas Savienībā un NATO. Nacionālie partizāni, pamazām aizejot aizsaulē, grib mierīgi gulēt un būt pārliecināti, ka viņu bērniem un mazbērniem nav jāpiedzīvo tas, ko piedzīvojuši viņi.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis paškritiski sacīja, ka valstī pārāk maz izdarīts, lai apkopotu un novērtētu nacionālo partizānu paveikto varbūt visbezcerīgākajās Latvijas dienās: — Man ir sajūta, ka gads pēc gada aiziet, bet maz kas notiek. Vissliktākais: šaubos, vai jaunā paaudze, kas šodien sēž skolu solos, saņem pietiekamu informāciju par nacionālo partizānu cīņu. Simboliski, ka nacionālie partizāni piemin nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Varbūt daudziem šo vārdu biežā lietošana jau derdzas, bet, ja tos piesauc nacionālie partizāni, tad tas nozīmē, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Tas ir kā turpinājums viņu cīņai. Tā ir atbildība par savu zemi un savu tautu. Mēs, jaunākās paaudzes, nesēžam bunkuros un pār mums nebirst ložu krusa, taču mēs strādājam ar domu par valsts drošību un labklājību.

Arī Saeimas deputāte no "Jaunā laika" Ina Druviete atzina, ka trūkst sabiedrībā gan zināšanu par nacionālo partizānu cīņu, gan arī valstiskas nostājas šīs zināšanas veicināt. Saeimas deputāts Juris Dalbiņš sacīja, ka nacionālo partizānu saietos vienmēr smeļoties enerģiju un pārliecību cīņā par taisnību, patiesu vēsturi un svētām lietām, par ko esot ļoti rūpīgi jādomā, jau sākot ar ģimeni, jo tās ir lietas, kas nerodas pašas no sevis — tās jāieaudzina un jāizdzīvo.

No politiķiem nacionālos partizānus ar savu klātbūtni pagodināja arī Saeimas deputāti Pēteris Simsons (Pirmā partija) un Andris Ārgalis (Tautas partija).