Latvija turpina rūpīgi izvērtēt nacisma noziegumus

Vīzentāla centra Jeruzālemes biroja direktors Efraims Zurofs, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Latviju, Ģenerālprokuratūrai bija iesniedzis deviņu personu sarakstu, lūdzot pārbaudīt to saistību ar nacisma noziegumiem. Par trim personām vēl turpinās pārbaude, bet sešām Ģenerālprokuratūra nav atradusi nekādu saistību ar kara un genocīda noziegumiem.

"Jebkuru šāda rakstura informāciju prokuratūra ir pārbaudījusi, pārbauda un darīs to arī turpmāk," norādīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska.

E. Zurofs pagājušajā nedēļā tikās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

Tikšanās laikā ģenerālprokurors pauda prokuratūras attieksmi un pārliecību par to, ka ir rūpīgi jāizvērtē katra informācija par kara un genocīda noziegumiem neatkarīgi no tā, kāda totalitārā režīma pārstāvji Latvijas teritorijā tos pastrādājuši, norādīja Dz. Šubrovska. Viņa uzsvēra, ka prokuratūra ir veikusi apjomīgu darbu attiecībā uz E. Zurofa iesniegto deviņu personu sarakstu, izpētot muzeju un arhīvu materiālus, aptaujājot personas, veicot saraksti ar citām Latvijas un ārvalstu kompetentām institūcijām. Par trim sarakstā minētajām personām pārbaudes vēl turpinās, un attiecībā uz divām no tām prokuratūra gaida atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem no ārvalstīm.

"Attiecībā uz sešām personām nav konstatēta nekāda viņu saistība ar kara un genocīda noziegumiem," informē Ģenerālprokuratūra. Tāpēc ir atteikts ierosināt krimināllietu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums. Prokuratūra konstatējusi, ka viena no E. Zurofa iesniegtajā sarakstā minētām personām, uz kurām norādīts kā uz iespējamiem kara un genocīda noziegumus pastrādājušiem cilvēkiem, 1941. gadā bija 13 gadus veca un vienīgie savstarpēji saistītie informācijas avoti ir persona, kura šajā laika periodā bijusi 10 gadus veca, bet otra – dzimusi 1945. gadā. Neraugoties uz to, arī šo informāciju prokuratūra rūpīgi pārbaudījusi un konstatējusi, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Likts saprast, ka liecības var kaitēt Latvijas tēlam

E. Zurofs Rīgā ieradās kampaņā Operācija "Pēdējā iespēja". Vīzentāla centrs solīja 10 000 ASV dolāru (ap 5750 latu) atlīdzību par nacistisko noziegumu pastrādātāju uzrādīšanu. Viņš pagājušajā nedēļā apmeklēja Bauskas iedzīvotāju Larisu Grekovu, kura Vīzentāla centram sniegusi informāciju par Kārli Bražus, turot viņu aizdomās par dalību ebreju nonāvēšanā Otrā pasaules kara laikā. E. Zurofs uzskata, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāve ir ietekmējusi Bauskas iedzīvotāju L. Grekovu.

Viņš žurnālistiem stāstīja, ka pie L. Grekovas ieradusies Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas prokurore Vija Popova un likusi parakstīt dokumentu, kurā ziņotāja noliegtu, ka viņas rīcībā būtu pierādījumi par K. Bražus līdzdalību kara noziegumos. Vīzentāla centra pārstāvis stāstīja, ka L. Grekovai arī jautāts, vai viņa ir ebrejiete, vai viņas māte bijusi ebrejiete. Prokurore likusi L. Grekovai saprast, ka viņas liecības varētu kaitēt Latvijas tēlam. Tāpēc E. Zurofs iesniedzis Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim protesta vēstuli.

"Runa ir par Ģenerālprokuratūras pārstāvju attieksmi. Jautājums ir, vai šī ir persona, kas darbojusies individuāli vai arī tas liecina par vispārēju domāšanas veidu. Mēs uz to skatāmies ļoti nopietni," sacīja E. Zurofs, pieļaujot, ka pastāv bažas – šis gadījums liecina par kaut ko vairāk nekā tikai individuālu rīcību.

Ziņo pēc neveiksmīgas denacionalizācijas

Dz. Šubrovska norādīja, ka informāciju par K. Bražus kā iespējamu kara vai genocīda noziegumus izdarījušu personu Bauskas iedzīvotāja E. Zurofam sniegusi pēc tam, kad viņai nav izdevies panākt K. Bražus īpašuma denacionalizācijas atzīšanu par nelikumīgu, lai viņa varētu privatizēt dzīvokli K. Bražum piederošā mājā. Prokuratūra noskaidrojusi, ka K. Bražus Otrā pasaules kara laikā nav dienējis ne vācu armijā, ne drošības vai policijas dienestos. Šajā periodā viņš ir strādājis par maiznieku savā maizes ceptuvē. Pārbaudē nav iegūti nekādi dati par viņa iespējamu saistību ar kara vai genocīda noziegumiem. K. Bražus ir miris jau pirms vairākiem gadiem.

"Prokurores Vijas Popovas rīcība šā materiāla pārbaudes gaitā ir rūpīgi izvērtēta dienesta izmeklēšanā, kurā ir konstatētas atsevišķas atkāpes no kriminālprocesa normu prasībām, un tās rezultāti tiks izvērtēti prokuroru atestācijas komisijā. Šādas viena prokurora atsevišķas atkāpes no kriminālprocesa normu prasībām nevar ietekmēt ne prokuratūras veicamo darbu kopumā, ne prokuratūras attieksmi pret totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanu," sacīja Dz. Šubrovska.

Dati par nogalinātajiem ebrejiem tiek precizēti

Jāuzsver, ka dati par Latvijā nogalinātajiem ebrejiem atšķiras un vēl joprojām tiek precizēti un papildināti.

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka 1935. gadā Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Vairāk nekā 2000 no viņiem deportēja uz Sibīriju. Ap 10 līdz 12 tūkstošiem izdevās izbēgt, taču arī to nevar precīzi konstatēt. Vācieši jau okupētās Latvijas teritorijā bija reģistrējuši ap 75 000 ebreju. Vēsturnieks, muzeja Ebreji Latvijā direktors Marģers Vestermanis lēš, ka no Latvijas ebrejiem holokaustu pārdzīvoja tikai 1200–1300 cilvēku. Ap 400 ebreju tika slēpti un izdzīvoja Latvijā, nepilns 1000 izdzīvoja Vācijas koncentrācijas nometnēs.

Čeka jau padomju gados aktīvi strādāja, lai tiesātu tos, kas pastrādājuši nacistiskos noziegumus. Grūti nosaukt precīzu skaitu, cik jau notiesāti padomju gados; tie varētu būt ap 70 procentiem.

Latvijas augstākās amatpersonas vairākkārt uzsvēra, ka genocīdā un kara noziegumos vainīgās personas ir jātiesā neatkarīgi no ideoloģijas, kuras vārdā veikti noziegumi, un neatkarīgi no vainīgo tautības. Taču, lai viņus tiesātu, ļoti svarīgi ir fakti un pierādījumi.

Holokausta pētniecībā lielu ieguldījumu pēdējos gados devusi Latvijas Vēsturnieku komisija, holokausta izpētē piedalās arī Latvijas novadpētniecības muzeji, pašvaldības un Latvijas skolas. Visu laiku turpinās darbs arhīvos un izpētot neapzinātās kapu vietas. Piemēram, šā gada 9. oktobrī Putnumežā, četrarpus kilometrus no Dobeles, atklāja piemiņas plāksni kapos, kur apglabāti ap 100 nogalināto Auces ebreju. Līdz šim nezināmo kapavietu izdevās atklāt, pateicoties muzeja Ebreji Latvijā ārštata daļas vadītāja Meijera Mellera pētījumiem.

Aija LULLE, NRA. 2003.g. 1. decembrī