|
|
Konference atgādinās genocīda
gadsimtu Ģirts Kasparāns Stokholmas konferencē 2004.g. janvārī starptautiskā sabiedrība spriedīs par genocīda novēršanu un izskaušanu Cilvēce, kas ar lielām cerībām uz labāku nākotni apņēmīgi iesoļojusi XXI gadsimtā, uz pagājušā gadsimta asiņaino pieredzi var nolūkoties ar pamatotu nepatiku, jo XX gadsimts iegājis pasaules vēsturē ne tikai ar diviem briesmīgiem kariem, bet arī kā "genocīda gadsimts", jo šādu nosaukumu tam devuši vairāki genocīda pētnieki. 32 miljoni PSRS impērijas iedzīvotāju, seši miljoni ebreju, 1,5 miljoni armēņu, vairāk nekā 800 tūkstošu Ruandas iedzīvotāju visi šie ļaudis krituši par upuri kādas naidīgi noskaņotas grupas vēlmei iznīcināt citas grupas locekļus. "Pagājušajā gadsimtā nomācoši bieži kāda cilvēku grupa izlēma, ka viņu sabiedrība, valsts vai visa pasaule būtu labāka, ja tajā netiktu pieļauta kādas citas grupas eksistence un nākotnes attīstība," secina pret genocīdu vērstās Stokholmas konferences rīkotāji. Laiku pa laikam šie draudi tika īstenoti, un genocīds izraisīja tūkstošiem un miljoniem cilvēku nāvi. Cilvēces neierobežotā izdoma palīdzēja radīt aizvien "efektīvākus" citu cilvēku nogalināšanas paņēmienus, ar kuru palīdzību iespējams īstenot neprātīgās ieceres par masu slepkavību rīkošanu, lai veidotu etniski viendabīgas valstis un sabiedrības. Lai gan pēc Otrā pasaules kara un holokausta noziegumu izvērtēšanas starptautiskā sabiedrība apņēmās nepieļaut genocīda atkārtošanos, genocīda noziegumi joprojām vērojami ne tikai vēstures grāmatās, bet arī mūsdienu pasaulē. 90.gadu vidū starptautiskā sabiedrība nespēja novērst genocīdu un simtiem tūkstošu cilvēku noslepkavošanu Bosnijā un Ruandā, jo ANO un pasaules lielvalstis vilcinājās pieņemt lēmumu par iejaukšanos un genocīda apturēšanu. Lai izvērtētu iespējas nepieļaut genocīda atkārtošanos, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā sāksies starptautiskais forums Genocīda novēršana: draudi un atbildība, kurā piedalīsies arī Latvijas prezidente Šis forums būs noslēdzošais četru konferenču ciklā par dažāda veida neiecietības novēršanu pasaulē. Stokholmā kopš 2000.gada jau notikušas konferences par holokausta izpēti, neiecietības mazināšanu, kā arī par patiesības, taisnīguma un saskaņas jautājumiem. Trīs dienas ilgā foruma rīkotāji uzsver, ka starptautiskās sabiedrības pienākums ir kopīgiem spēkiem cīnīties par genocīdam labvēlīgo apstākļu likvidēšanu jau pirms traģisku notikumu sākuma. Zviedrijas valdības vadītājs Jērans Pēršons norāda, ka pasaules valstu līderiem ir jāaizsargā cilvēka dzīvība un jāvēršas pret jebkādām genocīda izpausmēm. Starptautiskā sabiedrība var izmantot dažādus līdzekļus (ekonomiskos, diplomātiskos, militāros u.c.), lai izdarītu spiedienu uz valstīm, kurās ir vērojamas genocīda pazīmes. Šajā jomā visefektīvākā ir preventīva rīcība, lai novērstu genocīdu vēl pirms vardarbības un masu slepkavību sākšanās. Ja genocīds tomēr sācies, starptautiskās organizācijas un atsevišķas valstis var izmantot arī militāru spēku, lai apturētu noziegumus pret cilvēci. Pēc genocīda beigām nepieciešams saukt pie atbildības noziegumu īstenotājus, lai tie saņemtu pelnīto sodu. Sods par genocīdu 90.gadu vidū šis princips tika ievērots, izveidojot ANO tribunālus, kas izskata Ruandā un bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātos noziegumus un izvērtē genocīda īstenotāju atbildību. Ruandas tribunāls līdz šim ir notiesājis 17 cilvēkus par līdzdalību šajos noziegumos. Ceturtdien tribunāls piesprieda mūža ieslodzījumu bijušajam Ruandas augstākās izglītības ministram Žanam de Do Kamuhandam, kurš 1994.gada genocīda laikā aicināja uz vardarbību pret tutsi cilts pārstāvjiem un personīgi vadīja uzbrukumus civiliedzīvotājiem. Līdzīgu izmeklēšanu veic ANO tribunāls Hāgā, kur tiek tiesāti bijušās Dienvidslāvijas genocīda rīkotāji. Hāgas tribunālā galvenais apsūdzētais ir bijušais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs, kuru apsūdz genocīdā un noziegumos pret cilvēci, ko serbu spēki pastrādāja Bosnijā, Horvātijā un Kosovā. Lai efektīvāk tiesātu kara noziedzniekus un genocīda īstenotājus, nesen tika izveidota Starptautiskā krimināltiesa, kurā darbojas arī Latvijas tiesnese Anita Ušacka. Šīs tiesas ietekmi gan mazina vairāku lielvalstu, piemēram, ASV, nevēlēšanās atbalstīt tiesas darbību. Stokholmas konferenci atklās Zviedrijas premjers J.Pēršons, dalībniekus uzrunās arī ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans. Foruma viesu vidū būs Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Havjers Solana, Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde, masu iznīcināšanas ieroču eksperts Hanss Blikss. Latvijas prezidente V.Vīķe-Freiberga foruma darbā iesaistīsies pirmdien, informē BNS. Prezidentes runa būs vērsta uz to, kā "ar humānistiskām vērtībām izplatīt savstarpējās sapratnes garu pasaulē, lai izvairītos no tām pagātnes mācībām, ar ko pasaules un Latvijas sabiedrība daudzkārt saskārusies un saskaras joprojām". Izraēla piedalīsies Stokholmas konferenci aizēnojis skandāls, ko izraisīja Izraēlas vēstnieks Zviedrijā. Kādā muzejā viņš izpostīja mākslas darbu, kurā bija attēlota palestīniešu pašnāvniece. Izraēlas vēstnieks Zvi Mazels piedraudēja, ka viņa valsts boikotēs genocīda konferenci, ja Zviedrija ignorēs Izraēlas prasību aizvākt "aizskarošo" mākslas darbu. Z.Mazels ir sašutis par Zviedrijas presē un Sociāldemokrātu partijā valdošo gaisotni, kas esot vērsta pret Izraēlu. Zviedrijas varas iestādes atteicās aizvākt skandalozo mākslas darbu, bet piekrita noņemt 26 plakātus ar pašnāvnieces seju, kas bija izvietoti Stokholmas metro, lai reklamētu izstādi. Zviedrijas ārlietu ministre L.Freivalde sazinājās ar savu Izraēlas kolēģi Silvanu Šalomu, lai paustu nožēlu par notikušo un uzsvērtu, ka Zviedrijas valdība nosoda terorismu. Izraēla piekritusi nosūtīt savu delegāciju uz Stokholmas konferenci, taču tās vadītājs būs nevis Izraēlas prezidents Moše Kacavs, bet gan kāds zemāka līmeņa diplomāts. "Tā būs liela starptautiska konference, un mēs gaidījām, ka viņi piedalīsies," gandarījumu pauž rīkotāju pārstāvis Stigs Berglinds. Genocīda gadsimts Kas ir genocīds? |