Juris Alunāns.

Pētījuma autore- Daina Krūmiņa

Rīgas 49. vsk. 10. klase.

Vēstures dokumenti liecina, ka Alunāns pieder pie vecākajām Kalsnavas dzimtām. Alunāna dzimta dzīvojusi Jaunkalsnavas "Meža Gribēnos", kas arī uzskatāmi par Jura Alunāna dzimtas šūpuli. Jura tēvs Andrievs Alunāns, kas jau agrā jaunībā atstājis tēva mājas aprecas ar turīga krodzinieka Sniedzes - Brunovska meitu Edi. Nākamā dzejnieka vecāki jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas bijuši brīvi, jo atpirkušies no muižniekiem. ap 1830.gadu Alināna tēvs atgriezās dzimtajā pusē un nomāja barona Kālena Jaunkalsnavas muižu, strādādams par pagasta skrīveri.

1832. gada 13. maijā kā savu vecāku sestais bērns dzimis Juris Alunāns. Viņa bērnība tad arī aizritējusi Kalsnavā. Alunāna tēvs gādājis, lai bērni iegūtu labu izglītību.

1846. gadā Juris Alunāns ar savu jaunāko brāli Indriķi iestājās Jelgavas apriņķa skolā.

1848.gadā viņi pāriet mācīties Jelgavas ģimnāzijā. Šajā laikā dzejnieks nododas krievu, vācu un citu tautu klasiķu studēšanai. Jau 16 - 17 gadu vecumā top viņa pirmie orģināldzejoļi. Jelgavas ģimnāzijas kursu J.Alunāns nobeidz 1854.gada decembrī.

1855.gadā Alunāns pošas uz tērbatas universitāti, lai studētu medicīnu, taču neiztur eksāmenu matemātikā. tad viņš gatavojas otram eksāmenam līdztekus kārtodams iespiešanai savas "Dziesmiņas". Nākošā gadā Alunāns sekmīgi nokārto iestājeksāmenu filoloģijas fakultātē un uzsāk studijas. Šajā laikā viņš iepazīstas arī ar Krišjāni Voldemāru un noorganizē "latviešu vakarus". Uzmanības degpunktā ir latviešu nacionālās kultūras jautājumi.

1856.gadā nāk klajā Alunāna "Dziesmiņas". Tas satrauc baltvācu kungus un viņam piespriež "jaunlatvieša" apzīmējumu. Progresīvā latviešu un pat literārā vācu inteliģence atsaucās labvēlīgi. Ar Alunāna darbu tika aizsākta pasaules literatūras paraugu izplatīšana latviešu lasītājos un bija dots inpulss pašu latviešu radāmajai mākslas dzejai, nacionālajai literatūrai vispār.

Līdz šiem vēsturiskajiem notikumiem 1856.gada 14. jūlijā latviešu lasītājus sagaidīja trešais nozīmīgais notikums - "Mājas Viesa" iznākšana. Par laikraksta vadītāju uzaicināja tolaik plaši pazīstamo sentimentālo stāstu tulkotāju Ansi Leitānu. Drīz vien šo apstākli izmantoja jaunlatvieši - "Tērbatas universitātes" studenti ar juri Alunānu priekšgalā un kļuva par "Mājas Viesa" līdzstrādniekiem. Sākumā "Mājas Viesa" slejās parādījās daudzi Jura Alunāna raksti par dažādām praktiskām, kā arī sabiedriskām problēmām. J.Alunāns publicēja arī savu pirmo satiru prozā "Uzpūsti ļaudis un uzpūtušies ļaudis", kurā viņš dzēlīgi ironizēja Baltijas mauižniekus, garīdzniekus un citus blēžus.

1856.gada 12. augustā viņš pāriet uz kameraliju (valsts saimniecības zinātņu) studijām.

Alunāna rediģētais un lielākai paša sarakstītais almanahs "Sēta, daba, pasaule" bija pirmais zinātniskais rakstu krājums latviešu valodā. Tā mēķis bija zinātnes atziņu popularizēšana. alunāns kļuva par lielu autoritāti un toņa devēju jaunlatviešu pulciņā.

Studenta gados Alunāns sacer un publicē 150 plašāka un šaurāka apjoma rakstus. Grīgā pārpūlēšanās jūtami iedragā dzejnieka veselību un viņš sāk nopietni slimot.

Tomēr studijas universitātē viņš beidz 1861. gada 17. aprīlī ar otrās šķiras zinātnieka grādu.

Lai izbēgtu no baltvācu varas 1861.gada jūlijā Alunāns ierodas Pēterburgā un iestājas muižniecības institūtā. Tomēr tam sekoja vilšanās, jo institūts nedod iecerēto.

1862.gada sākumā alunāns institūtu pamet. Rodas ieceres par laikraksta izveidošanu, bet kad pienāk avīzes izdošanas koncesija, Alunānu piemeklē spēku sabrukums un tā pirmie "Pēterburgas avīžu" numuri iznāk Alunānam ārstējoties. "Pēterburgas avīzi" uz četriem mēnešiem slēdz.

Alunāns apmetas pie sava brāļa zemgalē "Kauļos" un nodarbojas ar botāniku. Kādu laiku strādā Saldus mežniecībās. 1864.gadā atriežas "Kauļos", tur smagi saaukstējas un tas ir pēdējais liktenīgais trieciens. Alunāns no dzīves aiziet 1864.gada 18.aprīlī.

Pēc dzejnieka nāves viņa pārējā lirika sakopota "Dziesmiņu" 2. daļā.

e-pasts: lekratuve@mail.lv