PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

2. Kara aerodromu celtniecība

Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas un Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par celtniecības bataljonu apgādi

Pilnīgi slepeni
LK(b)P CK un Latvijas PSR TKP Lēmums Nr.491–ps
Rīgā 1941. gada 2. aprīlī

 Par sagatavošanos celtniecības bataljonu uzņemšanai, kuri ierodas uz aerodromu celtniecību

Latvijas K(b)P CK un Latvijas PSR TKP nolemj:

Sakarā ar kokmateriālu trūkumu aerodromu celtniecības rajonos, kuri ir derīgi pagaidu dzīvojamo telpu celtniecībai, kā arī apdzīvoto vietu trūkumu šajās vietās, kurās varētu izvietot bataljonus un vadošo sastāvu un būvju inženiertehnisko sastāvu, kā arī katlu trūkumu uz vietas ēdiena vārīšanai, lūgt VK(b)P CK un PSRS TKP uzdot Aizsardzības tautas komisariātam nodrošināt Latvijas PSR komplektējamos celtniecības bataljonus ar teltīm un lauku virtuvēm.

Latv. PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis
Latv. K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 3.l., 31.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas Atzīmes dokumentā:  Nosūtīts, izej. Nr.714 ps. 2/IV

 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai Latvijas PSR

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes Lēmums Nr.528–ps
Rīgā 1941. gada 5. aprīlī

 Par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai Latvijas PSR

Saskaņā ar PSR Savienības TKP 1941. gada 24. marta lēmumu Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komisijai (b. Deglavam) piešķirt no jauna būvējamo aerodromu pirmās kārtas celtniecībai uz nesadalīto fondu rēķina šādus materiālus:

a) apaļkokus		— 6000 kub.m.
b) zāģmateriālu		— 25 000 kub. m.
c) celtniecības naglas	— 110 tonnas
d) papes naglas		— 10 tonnas
e) stiklu			— 26 000 kv.m.
f) finieri			— 2000 kub.m.
g) jumta dzelzi		— 44 tonnas

Lūgt PSR Savienības TKP sankcionēt minētā materiāla piešķiršanu.

2. Piešķirt minētās celtniecības pirmajai kārtai uz LPSR fondu rēķina 1400 tūkstoš parasto ķieģeļu un 220 tonnas kaļķa.

3. Lūgt PSR Savienības TKP: a) noņemt uz celtniecības materiālu tautas komisariāta rēķina 12 tūkstoš rubļus jumta papes un nodot aerodromu celtniecībai; b) piešķirt fondus dzelzs caurulēm — viencollīgajām 3300 metrus, 1,5 collīgajām 3300 metrus un divcollīgajām 3300 metrus.

4. Uzdot LPSR Vietējās rūpniecības tautas komisariātam (b. Karlsonam): a) pasūtīt esošās dzelzs caurules;

b) līdz 1941. gada 15. aprīlim izgatavot:

ķerru metāla riteņus		— 4500 gabalus
500 litru ēdiena vārīšanas katlus	— 25 gabalus
300 litru ēdiena vārīšanas katlus	— 25 gabalus
250 litru ēdiena vārīšanas katlus	— 25 gabalus

 c) līdz 1941. gada 10. aprīlim nodot Aerodromu celtniecības pārvaldei esošos 10 vārāmos katlus pa 500 litriem katru.
5. Uzdot LPSR Mežrūpniecības tautas komisariātam līdz š.g. 25. aprīlim minētajai celtniecībai izgatavot 4500 ķerras.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 132.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas K(b)P CK un Latvijas PSR TKP lēmums par apmaksātas darba klausības noteikšanu

Pilnīgi slepeni
Latv. PSR Tautas Komisāru Padomes un Latv. K(b)P CK Lēmums Nr.529–ps
Rīgā 1941. gada 8. aprīlī

Par apmaksātas darba un pajūgu klausības, autotransporta mobilizācijas noteikšanu IeTK speciālo būvju darbiem

Latv. PSR Tautas Komisāru Padome un Latv. K(b)P CK nolemj:

1. Noteikt apmaksātu darba un pajūgu klausību laika posmā līdz š.g. 30. aprīlim visos pagastos, kuri atrodas 50 kilometru zonā IeTK speciālās celtniecības atrašanās vietās.

2. Uzdot apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem un Latv. K(b)P apriņķu komiteju sekretāriem pēc celtniecības objektu priekšnieku iesniegumiem piešķirt viņu pieprasīto darbaspēku un pajūgu transportu celtniecības objektu darbos.

3. Uzdot Rīgas pilsētas padomei 3 dienu laikā mobilizēt Latv. PSR IeTK celtniecības objektu darbiem piecdesmit kravas automašīnas ar diviem šoferiem uz katru mašīnu.

Latv. PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis
Latv. K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 134.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča un LPSR Valsts plāna komisijas
priekšsēdētāja F.Deglava sagatavotais ziņojuma projekts PSRS Tautas Komisāru Padomei par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai

Projekts
PSR Savienības Tautas Komisāru Padomei Pilnīgi slepeni

Jautājumā “Par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai Latvijas PSR”

Ar PSR Savienības TKP un VK(b)P CK 1941.g. 24.III lēmumu 1941. gadā Latvijas PSR ir paredzēta paātrināta aerodromu celtniecība. Ņemot vērā šīs celtniecības sevišķo svarīgumu, tās ierobežotos pabeigšanas termiņus un Latvijas republikas ierobežotos resursus attiecībā uz šim mērķim paredzētajiem vairākiem celtniecības materiāliem, instrumentiem un celtniecības mehānismiem — Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome lūdz jūs savlaicīgi piešķirt nepieciešamos fondus.

Latvijas PSR bilance cementam un kokmateriāliem uz 1941. gadu ir šāda:
a) cementam — portlandes cementa vajadzība republikānisko

organizāciju kapitālajai celtniecībai	— 31 442 tonnas
(rūpniecības tautas komisariātiem	— 16 674 tonnas
Zemkopības tautas komisariātam	— 2464 tonnas
Komunālās saimn. taut. komisariātam	— 3242 tonnas
Izglītības taut. komisariātam	— 6928 tonnas

Ražošanas mērķiem 37 000 tonnas (šīferis u.c.)

Zemnieku vajadzībām, pirmā kārtā saimniecībām,

kuras zemi ir saņēmušas šajā gadā

— 15 000 tonnas)

Tādējādi republikāniskās pakļautības organizāciju un kapitālās celtniecības vajadzība sastāda 68 442 tonnas.

Savienības organizāciju kapitālajai celtniecībai	— 20 999 tonnas:
/dzelzceļam	— 10 000 tonnas
šoseju ceļiem	— 3600 tonnas
VEF	— 1750 tonnas/

Pēc īpašā saraksta 18690 tonnas (pēc stāvokļa uz 1.IV). Visas republikāniskās, Savienības un īpašais saraksts sastāda 123 131 tonnu, gada ražošana ir 150 000 tonnas.

b) zāģmateriāls — republikānisko organizāciju vajadzība kapitālajai celtniecībai 110 000 m3, ražošanas mērķiem 276 000 m3, tajā skaitā arī Mežrūpniecības tautas komisariāta ražošana.

Savienības organizāciju kapitālajai celtniecībai 65 000 m3 un ražošanas mērķiem 35 000 m3

pēc īpašā saraksta	— 258 000 m3
eksportam	— 156 000 m3
zāģmateriālu atlikums uz 1941. g. 1.I	— 212 000 m3
1941. gada izstrāde	— 600 000 m3
pavisam mums ir šādi resursi	— 712 000 m3
tādējādi pietrūkst	— 209 000 m3
c) apaļkoki — republikānisko organizāciju
vajadzība kapitālajai celtniecībai	— 26 000 m3
Ražošanas mērķiem	— 27 000 m3
Savienības organizāciju kapitālajai celtniecībai	— 142 000 m3
Ražošanas mērķiem	— 9000 m3
Pēc īpašā saraksta	— 91 000 m3
Eksportam	— 30 000 m3
Saskaņā ar ražošanas programmu mums ir —
Mežrūpniecības tautas komisariātam	— 195 000 m3
ar gada vajadzību	— 336 000 m3

Bez tam apmēram 40 000 m3 apaļkoka ir jāsaņem papildus gulšņu ražošanai, jo republikā ražotie gulšņi kopā ar eksportu sastāda 500 tūkstoš gabalus, bet vajadzīgi ir 750 tūkstoš gabali.

Latvijas PSR ražošanas un kapitālās celtniecības vajadzība pēc metāla arī nav pilnīgi nodrošināta, tā piemēram:

	Materiāla	Mērvienība	1. ceturkšņa	1. cet.	Nosūtīts
	nosaukums		vajadzība	piešķirtie fondi
1. Jumta skārds	tonnas	1365	352	256
2. Tērauds	tonnas	1384	726	236
3. Gāzes caurules	tonnas	860	400	335

Celtniecības materiālu un instrumentu daudzums republikā ir ārkārtīgi ierobežots. Celtniecības materiālu pamatresursi ir pārgājuši kara celtniecības organizāciju pārziņā. Latvijas PSR vietējās rūpniecības uzņēmumiem nav iespējams izgatavot visu nepieciešamo instrumentu daudzumu, lai nodrošinātu aerodromu celtniecības vajadzības, jo liels instrumentu daudzums ir nepieciešams dzelzceļa kapitālajai celtniecībai un Baltijas sevišķā kara apgabala celtniecībai.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs F.Deglavs

LVA, 270.f., 1.apr., 428.l., 5., 6., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: Latv. PSR TKP .Slepenā daļā reģistrēts 8.IV 41.g.

 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas lēmums par pasākumiem celtniecības materiālu sagatavošanai un izvešanai IeTK celtniecības objektos

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Lēmums Nr.567–ps
Rīgā 1941.gada 11.aprīlī

“Par pasākumiem, lai sagatavotu un izvestu vietējos celtniecības materiālus Latvijas PSR IeTK celtniecības objektiem”

Saskaņā ar PSRS TKP un VK(b)P CK 1941.gada 24 III lēmumu, lai nodrošinātu IeTK objektu celtniecības darbu plānu izpildi Latvijas PSR, Latv.PSR TKP un Latvijas K(b)P CK nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Vietējās rūpniecības tautas komisariātam, (b.K.Karlsonam) nekavējoties uzsākt šādu celtniecības materiālu sagatavošanu un izvešanu: smilti 770 000 m3, granīta šķembas — 275 000 m3, akmeņus vai granti — 220 000 m3 Latvijas PSR IeTK celtniecības objektiem.

2. Uzdot Rīgas, Ventspils, Aizputes, Liepājas, Bauskas, Jelgavas, Jēkabpils un Daugavpils apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām un Latvijas K(b)P apriņķu komitejām veikt visus mērus, lai nodrošinātu sagatavošanas un izvešanas plāna savlaicīgu izpildi, piemēram, nodrošinot ar darbaspēku un pajūgu transportu.

3. Noteikt pa apriņķiem šādus celtniecības materiālu sagatavošanas un izvešanas termiņus:

Apriņķa nosaukums	1 V	1 V	1 VII	1 VIII	Pavisam
Rīgas apriņķis:
a) smiltis m3	10 000	30 000	50 000	50 000	140 000
b) akmens vai grants m3	5000	10 000	15 000	10 000	40 000
c) šķembas m3	5000	15 000	15 000	15 000	50 000
Ventspils:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas	3000	7000	7500	7500	25 000
Aizputes:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	7000	7500	7500	25 000
Liepājas:
a) smiltis m3	10 000	30 000	50 000	50 000	140 000
b) akmens vai grants m3	5000	10 000	15 000	10 000	40 000
c) šķembas m3	5000	15 000	15 000	15 000	50 000
Bauskas:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	6000	7500	8500	25 000
Jelgavas:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	7000	7500	7500	25 000
Jēkabpils:
a) smiltis m3	10 000	30 000	50 000	50 000	140 000
b) akmens vai grants m3	5000	10 000	15 000	10 000	40 000
c) šķembas m3	5000	15 000	15 000	15 000	50 000
Daugavpils:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	7000	7500	7500	25 000

(..)

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s.apr., 20.l., 135, 136., 137.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

LK(b)P Jelgavas apriņķa komitejas sekretāra K.Plātera un Jelgavas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja K.Burkevica ziņojums par biedrības nama “Līgo” nodošanu

Ziņojums

Noklausoties b.Drozdova ziņojumu, kam ar TK un CK 1941.gada lēmumu Nr... uzdots izdarīt būvdarbus uz būvlaukuma pie Glūdas stacijas Jelgavas apriņķī, un, pārbaudot apstākļus uz vietas, atzinām, ka Glūdas pagasta biedrības nams, kurš atrodas Glūdas pag.izpildu komitejas pārzināšanā, bet kurā tagad ievietojies būvkantoris Nr.6, būtu nododams b.Drozdova rīcībā, jo minētais biedrības nams “Līgo” ir ļoti tuvu tam būvlaukumam, kur jāstrādā b.Drozdovam. No būvlauka, kur strādā kantoris Nr.6, minētais nams ir attālu, bez tam kantoris Nr.6 līdz šim minēto namu nav pilnīgi aizņēmis, bet izmanto tikai pa daļai, kur varētu novietot daudz lielākas darbinieku masas, un minētam kantorim Nr.6 ir iespējams telpas atrast citur /Annenieku un Skuju/ saimniecībās, kuras ir daudz tuvāk kantora Nr.6 darba vietai un kuras arī minētais kantoris daļēji jau izmanto. Tālāk atradām, ka Glūdas pagasta Pogu mājas, piederošas pilsonim Rūtenam, kurš dzīvo Jelgavā, Akadēmijas ielā Nr.32 un ilgus gadus savā īpašumā nav dzīvojis, nedz arī strādājis, jo viņam arī Jelgavā piederēja īpašumi, tādēļ minētās Pogu mājas būtu nacionalizējamas un ēkas līdz ar vajadzīgo zemes platību nododamas būvkantora rīcībā, bet lopi un inventārs, zirgiem darbināmo mašīnu punktā vai darba zemniekiem un valsts saimniecībā.

Vēl būvlaukuma robežās ietilpst Šķibes pagasta Galiņu mājas, kuras pieder Ritumam Richardam. Zemes platība līdz nacionalizācijai bija 53 ha, tagad 30 ha, kuras arī būtu līdz ar ēkām nododamas būvkantora rīcībā, jo Rituma tēvam pieder zeme Jēkabnieku pagastā, uz kurieni var pāriet un strādāt arī minētais Ritums Richards.

LK(b)P Jelgavas apr.komiteja K.Plāters
Jelgavas apr.izpildu komiteja K.Burkevics

LVA, 270.f., 1.s.apr., 24.l., 39.lp. Oriģināls

Izvilkums no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 14. aprīļa lēmuma
Pilnīgi slepeni

 Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 14. aprīļa lēmuma Nr.571 ps.

Lai Latvijas PSR IeTK speciālo celtniecību nodrošinātu ar nepieciešamajiem instrumentiem un iekārtām, Latvijas PSR TKP nolemj:

5. Apstiprināt Jelgavas apriņķa izpildu komitejas un LK(b)P apriņķa komitejas lēmumu par sabiedriskās mājas “Līgo”, kura atrodas pie celtniecības objekta Nr.107, nodošanu objekta Nr.107 priekšnieka b. Drozdova rīcībā.

Uzdot Celtniecības tresta Nr.58 priekšniekam b. Bikovskim augstāk minēto māju atbrīvot divu dienu laikā.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis 

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no LPSR TKP sašaurinātās sēdes 1941. gada 14. aprīļa sēdes protokola Nr.9

Veikta aptaujas kārtībā Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes sašaurinātās sēdes protokols Nr.9

Klausījās: BSKA Kara padomes iesniegumu par zemes gabalu piešķiršanu speciālām vajadzībām

Nolēma: Pamatojoties uz PSR Savienības TKP un VK(b)P CK 1941. g. 24.03. lēmumu, LPSR Tautas Komisāru Padomes sašaurinātā sēde nolemj:

1. Uzdot LPSR zemkopības tautas komisāram b. Vanagam, LPSR mežrūpniecības tautas komisāram b.Gustsonam un zemāk minēto apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem ierādīt sekojošus zemes gabalus BSKA speciālām vajadzībām:

Apriņķu	Zemes gabalu nosaukums	Zemes gab.
un pilsētu		platība, ha
nosaukums
Jēkabpils apr.	“Krustpils” — zemes gabals, kas atrodas	450 ha
	tieši blakus esošajam aerodromam
Dvinskas apr.	“Krievāni” — 13 km uz ziemeļaustrumiem	456 ha
	no Dvinskas
Bauskas apr.	“Bauska” — zemes gabals 1 1/2 km	228 ha
	uz austrumiem no Bauskas
Rīgas apr.	“Rumbula” — zemes gabals 7 km	272 ha
	no Rīgas [centra]
Dvinskas apr.	“Kaupernieki” — zemes gabals 8 km	245 ha
	no Krustpils
Vindavas apr.	“Packule” — zemes gabals 6 km	511 ha
	uz dienvidiem no Vindavas
Libavas apr.	“Vaiņode” — zemes gabals 1 1/2 km	455,3 ha
	no Vaiņodes stacijas
Mitavas apr.	“Glūda” — zemes gabals 0,5 km	370 ha
	uz ziemeļaustrumiem no Glūdas stacijas
Rīga	“Rīga” — zemes gabals, kas atrodas	400 ha
	Dvinas upes (tā tekstā — J.R.) kreisajā
	krastā 3 km uz ziemeļrietumiem no Rīgas
Aizputes apr.	“Cīrava” — zemes gabals 6 km	73 ha
	uz ziemeļrietumiem no Marijas stacijas
Cēsu apr.	“Uriekste” — zemes gabals 2 km	166 ha
	uz dienvidaustrumiem no Uriekstes stacijas
Valkas apr.	“Valka” — zemes gabals Saules stacijas rajonā,	85 ha
	13 km uz dienvidrietumiem no Valkas
Libavas apr.	“Ezere” — zemes gabals 12 km uz ziemeļiem	450 ha
	no Možeiķu stacijas
Dvinskas apr.	“Aglona” — zemes gabals Aglonas stacijas	329 ha
	rajonā, 40 km uz Za no Dvinskas
Režicas apr.	“Ozolaines muiža” robežojas	89 ha
	ar Aizsardz. taut. kom. zemes gabalu

(..)

LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 140., 141., 142.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Aizputes apriņķa izpildu komitejas ziņojums par celtniecības materiālu sagatavošanu un izvešanu

LPSR Tautas Komisāru Padomei Pilnīgi slepeni, Nr.24
Atbildot uz Nr.567 ps Aizputes apriņķa pagaidu izpildu komiteja
Aizputē 1941. g. 17. aprīlī

Paziņoju, ka līdz 1. maijam tiks sagatavoti un izvesti šādi celtniecības materiāli:
a) Smiltis 5000 m3 Apriķu, Dzērves, Dunalkas un Aizputes pagastos,
b) grants 3000 m3 sagatavošana sākās 15. aprīlī Cīravas pagasta karjerā un 16. aprīlī Aizputes pagasta karjerā.
Materiālu nogādāšana uz celtniecības vietu tiks veikta ar zirgiem un automašīnām.
c) Šķembu sagatavošana notiek “Melnā kalna” karjeros, kur tiks iegūta lielākā daļa šķembu.
Grants un šķembu paraugi ir nosūtīti uz pārbaudi. (..)

Priekšsēdētājs A.Kalniņš
Slepenās daļas vadītājs Grasmanis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 63.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 PSRS iekšlietu tautas komisāra L.Berijas paziņojums par katlu un telšu nosūtīšanu aerodromu celtniecības bataljoniem

Latvijas PSR b. Lācim Telegramma no Maskavas
Rīga Pārraidīšanas datums un laiks
19/4–41.gads, pulksten 00.55 min.

 Uz jūsu 25.p.4–1941.31.3 PSRS IeTK paziņo, ka aerodromu celtniecības bataljonu apgādei uz Latvijas PSR papildus tiek nosūtīti katli 10 tūkstoš cilvēkiem un teltis.

1176/B. PSRS iekšlietu tautas komisārs Berija

LVA, 270.f., 1.s. apr., 59.l., 110.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un LK(b)P CK lēmums par celtniecības bataljonu materiālās apgādes uzlabošanu

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un LK(b)P CK Lēmums Nr.607–ps
1941. gada 22. aprīlī

 Aerodromu celtniecībai Latvijas PSR teritorijā ieradās no jauna saformētie celtniecības bataljoni. Bataljonu sarkanarmieši un komandējošais sastāvs formas tērpus nesaņēma. Atšķirt sarkanarmieti no komandiera ir grūti, sakarā ar ko jau ir daudz gadījumu, kad sarkanarmieši kūtri izpilda komandieru pavēles vai pat uzsāk strīdus, kas nevar neatsaukties uz bataljonu disciplīnu. Sarkanarmiešu apģērbs un apavi ir sliktā stāvoklī un neatbilstoši sezonai. Tā, piemēram, daži ieradušies velteņos un vīzēs. Lielam vairumam nav veļas rezervju, bet sastopamā utainība draud ar infekcijas slimību izplatīšanos.

Ņemot vērā augstāk teikto, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un LK(b)P CK nolemj — lūgt PSR Savienības tautas Komisāru Padomi un VK(b)P CK uzdot PSR Savienības Aizsardzības tautas komisariātam veikt celtniecības bataljonu apgādi ar lietotiem formas tērpiem, veļu un gultas piederumiem.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs Lācis
LK(b)P CK sekretārs Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 155.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmuma par 1300 zāģu nodošanu Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta celtniecībai

 Pilnīgi slepeni
Mežrūpniecības tautas komisāram biedram Gustsonam

 

Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 22. aprīļa lēmuma Nr.605 ps

Lai Latvijas PSR IeTK celtniecību nodrošinātu ar nepieciešamajiem instrumentiem un mašīnām, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Mežrūpniecības tautas komisariātam triju dienu laikā nodot Latvijas PSR IeTK 1300 zāģus.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 65.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas lēmums par vieglo automašīnu, dzelzceļa sliežu un metāla piešķiršanu Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta celtniecībai

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un LK(b)P CK Lēmums Nr.722 ps
1941. gada 8. maijā

 Lai Latvijas PSR IeTK specvienību nodrošinātu ar nepieciešamajām mašīnām, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un Latvijas K(b)P CK nolemj:

1) No vietējo organizāciju rīcībā esošā skaita mobilizēt Latvijas PSR IeTK celtniecībai 15 vieglās automašīnas un nodot tās celtniecības lietošanā līdz celtniecības darbu pabeigšanai.

2) Pieņemt zināšanai Latvijas dzelzceļa priekšnieka biedra Vorobjova paziņojumu par iespēju piešķirt Latvijas PSR IeTK celtniecībai 10 km šaursliežu sliedes no viņa rīcībā esošajām; lūgt PSR Savienības Tautas Komisāru Padomi šo piešķiršanu sankcionēt.

3) Lūgt PSR Savienības Tautas Komisāru Padomi no rūpnīcā “Sarkanais metalurgs” rīcībā esošā piešķirt 27 tonnas metāla instrumentu izgatavošanai Latvijas PSR IeTK celtniecībai.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 167.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas lēmums par darba klausības izsludināšanu

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas Lēmums Nr.772–ps
1941. gada 20. maijā

 Piešķirot ārkārtīgi lielu nozīmi jautājumam par celtniecības, kuru veic LPSR IeTK, sekmīgu īstenošanu un uzskatot par nepieciešamu laika posmā starp pavasara sēju un lauksaimniecības ražas novākšanas darbiem pamatos pabeigt visu šai celtniecībai nepieciešamo vietējo celtniecības materiālu sagatavošanu un izvešanu (smiltis, granti, šķembas), akmens skaldīšanu šķembās, kā arī galvenos zemes darbus šajos objektos, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un Latvijas K(b)P Centrālā komiteja nolemj:

1. Ievest no 25. maija līdz 5. jūnijam atkarībā no pavasara sējas pabeigšanas termiņiem pa atsevišķiem apriņķiem visā laika periodā līdz ražas novākšanas darbiem, t.i., š.g. 20. jūlijam, visos apriņķos lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju apmaksātu darba klausību darbiem Latv. PSR IeTK objektos.

2. Noteikt, ka iedzīvotāji, kuri ir iesaistīti darba klausībā, ir jāorganizē brigādēs pa 50 cilvēkiem katrā, uzdodot pagastu izpildu komitejām nozīmēt atbildīgo vadītāju katrā brigādē, kurš ir atbildīgs par visas brigādes darba organizāciju.

Piesaistāmo brigāžu skaitu katrā pagastā un to darba vietu noteikt saskaņā ar IeTK apriņķu daļu priekšnieku iesniegumiem.

3. Noteikt, ka visiem pilsoņiem, kuri ir iesaistīti darba klausībā, ir jāierodas darba vietā ar saviem instrumentiem, lietošanas kārtībā esošiem pajūgiem, aizjūgiem utt. Samaksu par darba klausības kārtībā veiktajiem darbiem veikt pēc Vissavienības vienotām izstrādes normām un izcenojumiem.

4. Ieradušos strādnieku ēdināšanas organizāciju uzdot brigadieriem, kurus ieceļ pagasta izpildu komitejas. (..)

Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas K(b)P Centrālās Komitejas sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 126., 127.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas sekretāra J.Kalnbērziņa ziņojums J.Staļinam

par aerodromu celtniecības darbiem

VK(b)P CK sekretāram Pilnīgi slepeni
un PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes 1941.g. 23. V Nr.12–15/ps

priekšsēdētājam biedram J.Staļinam 

Dienesta ziņojums par VK(b)P CK un PSRS TKP 1941. gada 24. marta lēmuma izpildes gaitu

Izpildot VK(b)P CK un PSRS TKP 24. marta lēmumu, Latvijas PSR teritorijā ir izvērsta 11 aerodromu celtniecība, kuru veic Latvijas PSR IeTK.

Pēc stāvokļa uz 20. maiju stāvoklis šajā celtniecībā raksturojas šādi:

Visi punkti ir nodrošināti ar pamata darbaspēku (celtniecības bataljoniem), kuri objektos ieradās laikā no 20. līdz 25. aprīlim un uzsāka pamatdarbu izpildi laukumos un vietējo celtniecības materiālu sagatavošanu.

Periodā līdz pavasara sējas sākumam mēs noteicām vietējo iedzīvotāju apmaksātu darba klausību, kas deva iespēju sagatavot šos laukumus celtniecības bataljonu pieņemšanai un veikt sagatavošanas darbus vietējo celtniecības materiālu karjeros.

Izlemojot jautājumu par darba klausības noteikšanu no pavasara sējas pabeigšanas momenta līdz ražas novākšanas darbiem, mēs esam izvirzījuši uzdevumu pabeigt šajā laika posmā visus galvenos darbus, lai sagatavotu un izvestu vietējos celtniecības materiālus un celtniecības laukumos izpildītu galvenos zemes darbus.

Taču, neraugoties uz celtniecības laukumu nodrošināšanu ar pamatdarbaspēku un mūsu veiktajiem vairākiem pasākumiem, lai šīm būvēm nodotu celtniecības materiālus, iekārtas un mehānismus, kuri atrodas republikā, — darba tempi celtniecības laukumos ir nepietiekami. Atpalikšana no paredzētajiem grafikiem notiek sakarā ar kavēšanos celtniecības laukumu nodrošināšanā ar projektu – tehnisko dokumentāciju un laukumos nepieciešamo mehānismu, iekārtu un transporta līdzekļu piegādes aizkavēšanos.

Kara projekts ne tikai nenodrošināja celtniecības laukumus laikā ar projektu un tehnisko dokumentaciju, kurš bija noteikts VK(b)P CK un PSRS TKP 24. marta lēmumā, bet netiek ar to galā vēl daudz vairāk izstieptos termiņos, pēc kuriem cer izsniegt projektu dokumentāciju laukumiem līdz 1. jūlijam, 1. jūnija vietā, kā tas tam bija noteikts.

Tāds stāvoklis ar projektu dokumentāciju draud izjaukt mūsu pasākumus, kurus mēs paredzējām veikt laikā starp pavasara sēju un ražas novākšanas darbiem, jo projekta dokumentācijas trūkuma dēļ celtniecības laukumos nebūs pietiekamas darba frontes, lai veiktu pamatdarbus ar tiem spēkiem, kuri šajā laikā būs piesaistīti no vietējo iedzīvotāju vidus.

No celtniecības laukumiem piešķirtajām iekārtām un mehānismiem līdz šim laikam nav ieradušās 254 automašīnas ZIS–5, 28 betona maisītāji, 15 akmens drupinātāji un 25 vibratori. Līdz šim laikam celtniecības laukumi nav pilnīgi nodrošināti ar nepieciešamajām iekārtām un materiāliem, lai uzbūvētu ūdens pārvades tīklus un zemsprieguma elektrolīnijas.

Celtniecības laukumiem nav piešķirti orderi, lai pilnīgi apmierinātu to vajadzības pēc 600 automašīnām ZIS–5, pašizgāzējiem, 33 akmensdrupinātājiem, 84 elektrovibratoriem un vairākiem citiem mehānismiem un iekārtām.

Ziņojot par stāvokli, lūdzam jūsu norādījumus PSRS Aizsardzības tautas komisariātam par steidzami veicamiem mēriem, lai izlabotu radušos stāvokli, nodrošinātu celtniecības laukumus ar projektu–tehnisko dokumentāciju, PSRS Valsts plānu komisijai un PSRS IeTK — par LPSR IeTK steidzamu trūkstošo mehānismu, iekārtu un materiālu papildus piešķiršanu un jau piešķirto, bet vēl nesaņemto, nosūtīšanu.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, PA–101.f., 1.apr., 50.l., 107., 108., 109.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Valsts drošības un iekšlietu komisariātu darbinieku dienesta ziņojums par aerodromu celtniecības gaitu un celtniecības bataljonu personālsastāva politiski morālo stāvokli

LPSR iekšlietu tautas komisāra vietniekam Pilnīgi slepeni

Valsts drošības kapteinim biedram Tuļķem

 Dienesta ziņojums par Nr.42 celtniecības gaitu, celtniecības bataljonu personālsastāva politiski morālo stāvokli*

Laukuma celtniecība līdz šai dienai, pat ar esošām iespējām, tomēr vēl notiek neorganizēti.

Iemesls tam ir pietiekami noteiktas tehniskās vadības trūkums no celtniecības iecirkņa inženiertehnisko darbinieku puses un pienācīgas vadības trūkums no celtniecības bataljonu pavēlniecības puses.

Šāds stāvoklis noved pie tā, ka bezmērķīgi tiek iztērēts daudz laika un valsts līdzekļu.

Daudz raksturīgāks piemērs tam var kalpot dambja būve uz “Kemarčas” upes priekš sūkņu stacijas, kurai vajadzēja padot ūdeni celtniecības vajadzībām un bataljonu izvietošanas vietai.

Šā dambja celtniecība sākās bez tehniskās sagatavošanas un, piemērm, bez šās upes krastu grunts pārbaudes. Tā rezultātā pēc darbu pabeigšanas kreisais krasts tika izskalots, kā rezultātā nācās veikt papildus darbus, lai nostiprinātu krastus un paplašinātu pašu dambi. Tikai pēc tam, kad dambis bija pilnīgi uztaisīts, pie vietējiem iedzīvotājiem tika noskaidrots, ka vasarās upe “Kemarci” izžūst.

Tādējādi izrādījās, ka 203 cilvēkdienas par 2921 rubli, plus celtniecības materiāls par summu 3460 rubļi, tikuši izlietoti veltīgi.

Tagad sūkņu staciju, kura pados ūdeni celtniecības un celtniecības bataljonu vajadzībām 3 km attālumā, nolēmuši būvēt uz Ventas upes.

Šās stacijas celtniecība notiek ļoti lēnām, tamdēļ celtniecība tuvākajā laikā izjutīs lielu ūdens trūkumu.

Līdz šim celtniecībai nav pietiekama daudzuma ķerru zemes darbiem. Savā laikā ķerras atsūtīja bez riteņiem, bet pēc tam, kad riteņi bija saņemti, darba sākuma momentā izrādījās, ka ķerras ir taisītas pēc nepareizas konstrukcijas, kā rezultātā zemes pārnešanai nācās izmantot nestuves, kas pazemināja darba ražīgumu. (..)

Arī akmens drupinātāju trūkums celtniecībā tuvākajā laikā var bremzēt vispārējo darba gaitu. Akmens skaldīšana ar rokām dod vidēji 0,15—0,20 m3 uz cilvēku dienā, t.i., zemāk par 10% no normas.

Ar tādiem darba tempiem, lai nodrošinātu celtniecības laukumu ar šķembām, būs nepieciešami 3—4 mēneši.

Bez tam, tamdēļ, ka, drupinot akmeņus ar rokām var tikt izjaukts darba plāns, pie pastāvošajām normām kaujinieki neattaisno dienas izdevumus, t.i., dienā nopelna tikai līdz 2 rubļiem.

Pietiekami noteiktas vadības trūkums no bataljonu pavēlniecības puses noved pie darba laika zaudējumiem. Visos darbos ir noteikti oficiāli 10 minūšu pārtraukumi pēc katrām 50 darba minūtēm, kas kopumā pa 12 stundu darba dienu sastāda 2 stundas. Taču sakarā ar to, ka šie pārtraukumi notiek patvarīgi pēc brigadieru ieskatiem agrāk par noteikto laiku un vairāk par paredzētajām 10 minūtēm, darba diena 12 stundu vietā faktiski ilgst 9 stundas (..).

Atsevišķās dienās celtniecības laukumā var novērot komandējošā sastāva trūkumu līdz pusdienas pārtraukumam, kā tas, piemēram, bija 23. un 24.maijā.

Ir gadījumi, kad iekārtas bez brīdinājuma aizvelk no viena bataljona pie cita, kā tas notika ar ķerrām (vispirms 470.aizvilka no 471., bet pēc tam — 471.no 470.), bet 23.maijā 470.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas kara tehniķis nevarēja no rīta 2 stundu laikā organizēt zemes darbus tikai tamdēļ, ka nevarēja atrast šai apakšvienībai piestiprinātās ķerras.

Trūkst zemes darbu mehanizācijas, bet tas vilcējspēks, kuru dod vietējie iedzīvotāji, tiek izmantots nepilnvērtīgi. Tā, piemēram, 14.un 15.maijā strādnieki–vedēji pa iecirkņiem tika sadalīti tikai ap pulksten desmitiem no rīta.

Darba kontroles trūkums no vadošā sastāva puses noved pie darba kvalitātes pazemināšanas. Tā, piemēram, 470.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas 2.vada 7.brigādes brigadieris Smorčkovs saaģitēja savu brigādi noņemt augsnes grunti tikai 5 cm biezumā paredzēto 15 cm vietā. Tas notika 15.un 16.maijā.

Smorčkovs paziņoja: “Zēni, tikai skatieties, lai neuzskrien tehniķis vai inženieris. Kaut arī mūsu darbs pazemina celtniecības kvalitāti, bet neviens neuzzinās, kas šajā iecirknī ir strādājis.” Smorčkova brigādes piemēram sekoja Uļjašina brigāde, kura strādāja līdzās, kura tajās pašās 2 dienās grunti noņēma tikai 5 cm biezumā.

Bija arī tādi fakti, ka 1941.g. 23.5. viena no 470.atsevišķā celtniecības bataljona apakšvienībām, strādājot mežā, atstāja nenodzēstus vairākus ugunskurus, kā rezultātā aizdegās mežs, kuru dzēst ieradās ugunsdzēsēju komanda no Ventspils (..). Līdz pat šim laikam celtniecības laukumā trūkst paša elementārākā ugunsdzēšamā inventāra, rokas sūkņi, kāpnes, spaiņi utt.

Politmasu darbs un 470.un 471.atsevišķo celtniecības bataljonu personālsastāva politiski morālais stāvoklis

470.un 471.atsevišķo celtniecības bataljonu politaparāta darbs ir pilnīgi nepietiekošs. Rotu politvadītāji neizmanto visas iespējas, lai veiktu politmasu darbu abu bataljonu kaujinieku vidū. Tā, piemēram, slikti tiek izmantoti pārtraukumi darba laikā, pusdienas pārtraukumi, izejamās dienas.

Tā rezultātā ir daudz sarunu sarkanarmiešu vidū par sadzīves, darba dienas garuma, izstrādes un citiem jautājumiem, kuriem, celtniecības bataljonu stāvokļa nepareizas izpratnes rezultātā, ir skaidri izteikts pretpadomju raksturs.

Pēdējā laikā palielinājušies grupveida pļēgurošanas un patvaļīgas aiziešanas no daļas gadījumi, kā rezultātā no 470.atsevišķā celtniecības bataljona kara tribunāla tiesai ir nodoti 3 cilvēki, bet no 471.atsevišķā celtniecības bataljona — 2 cilvēki.

1941.g. 17.5. akmeņu sagatavošanas laikā karjerā piedzērās 4 470.atsevišķā celtniecības bataljona sarkanarmieši. Pļēgurošanas iniciators ir šās rotas sarkanarmietis Kuzņecovs.

1941.g. 20.5. 4 471.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas sarkanarmieši, dabūjuši atvaļinājumu, piedzērās un, atgriezušies kazarmās, sarīkoja skandālu. Iniciators bija sarkanarmietis Streļņikovs. (..)

1941.g. 20.5. 471.atsevišķā celtniecības bataljona 3.rotas 1.vada sarkanarmietis Taņins sakarā ar 12 stundu darba dienu sarkanarmiešiem paziņoja: “Cilvēks nav mašīna, viņam ir nepieciešama atpūta, arī mašīnu noliek profilaktiskajam remontam. (..)”

Š.g. 6.5. tas pats Taņins pusdienas pārtraukumā izteica šādus pretpadomju uzskatus: “Būtu bijis dzīvs Ļeņins, dzīve tad būtu labāka tamdēļ, ka viņš visas peļķes apstaigāja, staigāja kurpēs, bet Staļins valkā zābakus un iet taisni, nekur nenogriežoties, lūk, kamdēļ mums dzīve ir tik slikta. Mums stāstīja, ka buržuāziskās valstīs slikti dzīvojot, bet paskatieties, kā Latvijā dzīvo, katram ir velomašīna, pilnas kūtis ar lopiem un viss ir lēts.”

1941.g. 14.5. 470.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas rakstvedis A.Ščegoļevs, reliģiskā kulta kalpotāja dēls, kurš izcietis sodu par kontrrevolucionāru darbību, sarkanarmiešiem paziņoja: “Mūs uz šejieni atdzina sakropļošanai. Nav nevienā padomju likumā teikts, ka jāstrādā ir 12 stundas. Par to tikai nezina augstāk stāvošie orgāni un nav iespējas uzrakstīt, kam vajaga. Bet es tomēr pratīšu to izdarīt. (..)” (..)

Neveselīga noskaņojuma un dzeršanas fakti ir novērojami arī komandējošā sastāva vidū. Tā, piemēram, 470.atsevišķā celtniecības bataljona komandieris kapteinis V.Djomins š.g. 16.maijā, izbraucot uz Popes karjeru, lika tā paša atsevišķā celtniecības bataljona 3.rotas komandierim Rineiskim un kara tehniķim Glagoļevam, sagatavot vakariņas ar vīnu. (..) Naktī Djomins ar Rimeiski pēc brauciena uz apakšvienību atgriezās karjerā un atkal meklēja vīnu, pie tam Djomins vairākas reizes Rineiskim jautāja: “Rotas komandieri, bet vai Jūs neesat spiegs, mani nepārdosiet? Sakiet taisnību. Es esmu labs cilvēks.”

1941.g. 29.5. 470.bataljona komandieris sarunā ar Rineiski par politsastāva komandējošo lomu ražošanā sacīja: “Komandējošais sastāvs ir pamats, bez kura nevar būt disciplīnas un panākumu, bet politvadītāji ir armijai nevajadzīgs balasts. Bez politvadītāju aparāta var pilnīgi iztikt. Valsts veltīgi tērē naudu politvadītāju uzturēšanai un politvadītāji tikai darbā traucē, nevis palīdz.” 1941.g. 2.5. zemes darbos sarunā 470.bataljona 2.rotas komandieris Medvedevs paziņoja: “Velns viņu zin. Es nekādi nesaprotu, kam mūsu bataljons līdzinās. Karaspēka daļai nekādi nav līdzīgs, bet ir līdzīgs ieslodzīto nometnei. (..)”

Piezīme: 1. Ziņojumā minētais 470.atsevišķā celtniecības bataljona 3.rotas komandieris Rineiskis ir mūsu ziņu avots, tamdēļ materiālu vajag izmantot uzmanīgi.

2. Dienesta ziņojumu par bataljonu sastāvu un aģentūras pasākumiem mēs 1941.g. 28.4. nosūtījām Baltijas kara apgabala 3.daļas nodaļas priekšniekam b.Volkovam, kurš tā kopijas nosūtīja iekšlietu tautas komisāram valsts drošības vecākajam majoram b.Novikam.

40. ACB operatīvais pilnvarotais valsts drošības jaunākais leitnants Gerasimovs
471. ACB operatīvais pilnvarotais valsts drošības jaunākais leitnants Vaksenburgs
IeTK apriņķa daļas priekšnieks — Liecenieks

LVA, 1253.f., 1.apr., 1.l., 25., 25.a, 26., 26.a, 27.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas * Saglabāts autoru rakstības stils

3. Aviācijas rūpnīcas Nr. 464 celtniecība

Izvilkums no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas lēmuma par rūpnīcas Nr. 464 celtniecības gaitu

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas
Lēmums Nr.9
1941. gada 24. janvārī

Par VK(b)P CK un PSRS TKP 1940. gada 28. oktobra lēmuma par rūpnīcas Nr.464 celtniecību izpildes gaitu

Veiktā pārbaudē ir konstatēts, ka VK(b)P CK un PSRS TKP 1940.g. 28 X lēmums tiek izpildīts ārkārtīgi neapmierinoši, tas viss radies šā lēmuma svarīguma un nozīmes nenovērtēšanas rezultātā. Pastāvot visām iespējām, tautas komisāri b.b. Šics, Karlsons, Jagars nepieņēma nepieciešamos mērus savlaicīgai darbagaldu, iekārtu montāžai, no bijušās rūpnīcas “Provodņiks” pārvesto rūpnīcu palaišanai noteiktajā termiņā, kā rezultātā rūpnīcu “Delka”, “Rīgas – Tuku” (tā tekstā — J.R.), “Tempa” (LPSR Vieglās rūpniecības tautas komisariāts — biedrs Šics) iekārtas ir palaistas tikai 50% apjomā, bet samontētas iekārtas — par 80%. Rūpnīca “Alkaļi” (LPSR Vietējās rūpniecības tautas komisariāts — biedrs Karlsons) nav palaista noteiktajā termiņā — 1941. gada 15. janvārī, un vēl līdz šim laikam iekārta nav samontēta. Vietējās rūpniecības tautas komisariāta rūpnīcās, sešos pārvietotajos uzņēmumos pilnā mērā nav iekārtota apkure, žāvētavas, ventilācija un nepieciešamie ugunsdzēsības pasākumi. PSRS Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta celtniecības tresta Nr. 17 pārvaldnieks biedrs Šumahers nav veicis nepieciešamos mērus, lai bijušajā rūpnīcā “Provodņiks” ātri izvērstu celtniecības un plānošanas darbus un uz 15. I rūpnīcā “Provodņiks” strādāja tikai 150 cilvēki. Taču, pastāvot ģenerālplānam, bija iespēja jau uzsākt plašā frontē nevajadzīgo būvju nojaukšanu, pagaidu būvju celtniecību un sagatavošanas darbu izvēršanu, celtniecības materiālu, mehānismu ievešanu utt. Rūpnīcas Nr.464 direktors biedrs Antonovs nenodrošināja savlaicīgu darbagaldu atlasi un pieņemšanu no rūpnīcām “VEF”, “Vairogs”, “Tosmare” un LPSR Vietējās rūpniecības tautas komisariāts nepanāca no PSRS Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta orderu saņemšanu un elektromontāžas materiāla saņemšanu, lai uzstādītu metālgriešanas darbagaldus (kabeli, vadus utt.) un vadošā sastāva speciālistu (..) atsūtīšanu rūpnīcai Nr. 464.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un Latvijas K(b)P Centrālā komiteja nolemj:

1. Apstiprināt rūpnīcas Nr.464 projektu–tāmju darbu grafiku. (skat.1. pielikumu)*

2. Apstiprināt rūpnīcas Nr.464 objektu celtniecības — montāžas darbu grafiku (skat.2. pielikumu).**

3. Nodot PSRS Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta bilancē (rūpnīcai Nr.464) Mazo Rīgas aerodromu ar visām būvēm uz tā, uzdodot Rīgas pilsētas izpildu komitejai noformēt papildu zemes gabalu piešķiršanu, lai organizētu lidlauku (..).

Lūgt VK(b)P CK un PSRS TKP apstiprināt šo nodošanu, dodot norādījumu aizsardzības tautas komisāram biedram Timošenko par aerodroma nodošanu.

4. Paziņot VK(b)P CK un PSRS TKP, ka lēmumu par 200 darbagaldu atlasīšanu rūpnīcai Nr.464 no Maskavas rūpnīcām partijas Maskavas pilsētas komiteja un PSRS Aviācijas rūpniecības tautas komisariāts nepilda un līdz 1941. gada 20 I rūpnīca Nr. 464 nevienu darbagaldu nav saņēmusi.

5. Lūgt VK(b)P CK un PSRS TKP dot norādījumu aviācijas rūpniecības tautas komisāram b. Šahurinam:

a) pasteidzināt nosūtīšanu uz rūpnīcu Nr. 464: rūpnīcas galveno inženieri, rūpnīcas galveno tehnologu, rūpnīcas galveno mehāniķi un 38 vadošos inženiertehniskos darbiniekus — lidmašīnu būves speciālistus.

(..)

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

 Latvijas K(b)P Centrālās komitejas sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s.apr., 3.l., 4., 5., 6., 8. lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas * Netiek publicēts ** Netiek publicēts

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P CK lēmums par rūpnīcas Nr. 464 celtniecību

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P CK Lēmums Nr. 752
1940. gada 24. decembrī

 Saskaņā ar VK(b)P CK un PSRS TKP 1940. gada 28. oktobra lēmumu “Par rūpnīcas Nr. 464 celtniecību” Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un Latvijas K(b)P CK nolemj:

1. Nodot no Latvijas PSR rūpnīcām rūpnīcas Nr. 464 rīcībā kvalificētus strādniekus, meistarus un inženiertehniskos darbiniekus šādā skaitā:

no rūpnīcas “VEF” — 50 kvalificētus strādniekus, 5 meistarus, 5 inženiertehniskos darbiniekus un visus aviācijas nodaļas darbiniekus: projektētājus, tehniķus, meistarus;

no rūpnīcas “Vairogs” — 40 kvalificētus strādniekus, 5 meistarus, 4 inženiertehniskos darbiniekus;

no “Arsenāla” — 40 kvalificētus strādniekus, 5 meistarus, 3 inženiertehniskos darbiniekus;

no rūpnīcas “Tosmare” — 40 kvalificētus strādniekus, 5 meistarus un 3 inženiertehniskos darbiniekus.

Vietējās rūpniecības tautas komisāram biedram Karlsonam nodot rūpnīcas Nr. 464 rīcībā 80 kvalificētus strādniekus.

Nodošanu veikt 1941. gada janvārī.

2. Darba tautas komisāram biedram Kažemakam līdz 1941. gada 1. aprīlim atlasīt un pārsūtīt uz rūpnīcu Nr. 464 nepieciešamo darba spēku, inženiertehniskos darbiniekus un kalpotājus — 4000 cilvēkus, saskaņā ar īpašo sarakstu (1. pielikums).*

3. Latvijas K(b)P pilsētu un rajonu komitejām noskaidrot darbiniekus, kuri agrāk strādājuši aviācijas uzņēmumos, un pārvietot viņus uz rūpnīcu Nr. 464, iepriekš iesniedzot sarakstus un attiecīgus minēto darbinieku raksturojumus LK(b)P CK rūpniecības daļā līdz 1941. gada 20. janvārim.

4. Komunālās saimniecības tautas komisāram:

a) piešķirt rūpnīcai Nr. 464 nepabeigtās celtniecības pabeigšanai 14 mājas, kuras atrodas Rīgas pilsētā, piešķirot tiesības pēc māju celtniecības pabeigšanas tajās iemitināt strādniekus un inženiertehniskos darbiniekus, kuri strādā rūpnīcā Nr. 464 (1. pielikums).**

Celtniecības pabeigšanai nododamās mājas paliek Rīgas pilsētas izpildu komitejas bilancē un ir tās īpašums.

Māju nodošanu celtniecības pabeigšanai pabeigt līdz 1941. gada 1. janvārim;

b) rūpnīcas celtniecības priekšniekam biedram Šumaheram māju būvi pabeigt līdz 1941. gada 15. martam;

c) piešķirt rūpnīcai Nr. 464, rūpnīcas atbildīgajiem darbiniekiem Rīgas pilsētā 30 dzīvokļus. Izpildes termiņš — 1941. gada 5. janvāris;

d) līdz 1941. gada 15. februārim nodot rūpnīcas Nr. 464 rīcībā 30 vasarnīcas;

e) lai izvietotu Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta Celtniecības trestu un Baltijas filiāli “Giproavio”, līdz 1941. gada 1. janvārim piešķirt tiem pēc platības viņus apmierinošas platības, nepieciešamās telpas.

5. Tirdzniecības tautas komsisāram biedram Pupuram rūpnīcas Nr. 464 teritorijā un tās filiālēs organizēt ēdnīcas strādniekiem un inženiertehniskajiem darbiniekiem ar kopējo caurlaides spēju ne mazāk kā 2 tūkstošiem cilvēku. (..)

6. Vietējās rūpniecības tautas komisāram biedram Karlsonam:

a) pēc Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta Celtniecības tresta pasūtījuma veikt rūpnīcai Nr. 464 vispārējos celtniecības darbus, sanitrāri tehniskos darbus un elektromontāžas darbus 1941. gadā par summu, ne mazāk kā 20 miljoni rubļu;

b) šo celtniecību nodrošināt ar visa veida vietējiem celtniecības materiāliem: ķieģeļiem, granti, smilti, kaļķi, alabastru, noslēdzot ar celtniecības priekšnieku attiecīgus līgumus par minēto celtniecības materiālu piegādi;

c) rūpnīcā “Ērenpreiss” organizēt 1336. tipa revolvervirpu ražošanu, 1941. gadā nodrošinot 40 minēto virpu piegādi rūpnīcai Nr. 464;

d) noslēgt līgumus ar Smagās mašīnbūves tautas komisariātu par metāllējumu piegādi minētajām virpām.

7. Valsts plāna komisijai speciāli izskatīt jautājumu par virpu ražošanu rūpnīcā “Ērenpreiss”, tam nolūkam 1941. gada plānā paredzēt nepieciešamos kapitālieguldījumus.

8. Nodot saskaņā ar rūpnīcas Nr. 464 direktora iesniegtajiem pieprasījumiem metālapstrādes virpas no rūpnīcas “VEF” — 25 gab., rūpnīcas “Vairogs” — 15 gab., rūpnīcas “Tosmare” 15 gab., “Arsenāla” — 15 gab. un no Latvijas PSR vietējās rūpniecības tautas komisariāta rūpnīcām — 40 gab. Izpildes termiņš — 1941. gada 15. janvāris.

9. Mežrūpniecības tautas komisariātam 1941. gadā nodrošināt rūpnīcas Nr. 464 celtniecību ar kokmateriāliem saskaņā ar Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta Celtniecības tresta iesniegumiem, par kopējo summu, ne mazāku kā 3 miljoni rubļu un rūpniecības sortimentu finieri tādā daudzumā, kas pilnīgi nodrošina rūpnīcas Nr. 464 ražošanas vajadzības (..).

10. Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam biedram Deglavam ierādīt Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta Celtniecības trestam ražošanas bāzes un noliktavu saimniecības izveidošanai brīvu, dzelzceļam vai ūdensceļiem pieguļošu teritoriju, ne mazāku kā 10 ha, atļaujot šajā teritorijā rūpnieciska tipa celtniecību.

Piešķirt rūpnīcas Nr. 464 rajonā teritoriju, kura ir derīga strādnieku ciemata celtniecībai 3 tūkstošiem cilvēku, kas savienota ar tramvaja līniju un pilsētas kanalizācijas ūdens vadu, atļaujot šajā teritorijā 2–3 stāvu māju celtniecību.

11. Darba tautas komisāram nodrošināt Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta celtniecības tresta iesniegumus ar darbaspēku.

12. Latvijas dzelzceļa priekšniekam biedram Vorobjovam 1941. gadā pilnīgi un pirmā kārtā pēc Celtniecības tresta un rūpnīcas Nr. 464 iesniegumiem nodrošināt vagonu piešķiršanu vietējo kravu un celtniecības materiālu pārvadāšanai.

13. Upju flotes tautas komisariāta pilnvarotajam biedram Šļejevam 1941. gadā nodrošināt pārvadāšanu pa ūdens ceļiem — ne mazāk kā 1,5 tūkst. tonnas dažādu vietējo celtniecības un kokmateriālu, rūpnīcas Nr. 464 celtniecībai nepieciešamā daudzumā.

14. Mežrūpniecības tautas komisāram biedram Gustsonam pēc Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta Celtniecības tresta iesniegumiem kokapstrādes uzņēmumos izgatavot logu un durvju rāmjus un koka celtniecības detaļas par kopējo summu līdz 1 miljonam rubļu.

15. Vietējās rūpniecības tautas komisāram biedram Karlsonam nodrošināt pirmā kārtā rūpnīcas Nr. 464 apgādi ar elektroenerģiju, kā celtniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.

16. Valsts kontroles tautas komisāram biedram Trubiņam ņemt īpašā kontrolē šo lēmumu un katrā dekādē ziņot Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei un LK(b)P CK par izpildes gaitu.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis
Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s.apr.,4.l., 182., 183., 184., 185., 186. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas * Netiek publicēts ** Netiek publicēts

Latvijas PSR Valsts kontroles tautas komisāra B.Trubiņa ziņojums par Latvijas PSR TKP un LK(b)P CK lēmuma Nr.752 par rūpnīcas Nr.464 celtniecību izpildes gaitu

Latvijas K(b)P CK sekretāram b. Neilandam 
Valsts kontroles tautas komisārs Nr.79
Latvijas PSR TKP  priekšsēdētājam b. Lācim 1941. gada 12. februārī

 Dienesta ziņojums par Latvijas PSR TKP un LK(b)P CK lēmuma Nr.752 par rūpnīcas Nr. 464 celtniecību izpildes gaitu

I. Nodrošinājums ar darbaspēku

Kam bija jādod	Strādnieku	Nodošanas	Nodoti
	un inženiertehnisko	termiņš	līdz 6 II
	darb. skaits
	nodošanai
Rūpnīca “VEF”	60 cilvēki	I/IV – 41.g.	0
Rūpnīca “Vairogs”	49 cilvēki	I/IV – 41.g.	0
Rūpnīca “Arsenāls”	48 cilvēki	I/IV – 41.g.	0
Rūpnīca “Tosmare”	43 cilvēki	I/IV – 41.g.	0
Vietējās rūpniecības	80 cilvēki
tautas komisariāts
Vieglās rūpn. tautas	4000 cilvēki	1/IV– 41.g.	0
komisariāts saskaņā ar
1. pielikumu
	4285 cilv.		0

 

1. Rūpnīcas “VEF” direktors b. Putniņš, “Vairoga” — b. Priednieks, “Tosmares” un “Arsenāla” vadība atsakās izpildīt lēmumu, atsaucas uz savu tautas komisariātu un galveno pārvalžu rīkojumiem no Maskavas, strādniekus un inženiertehniskos darbiniekus nedot, jo rūpnīcas esot pakļautas viņiem. Uzskatu par mērķtiecīgu jautājumu par šīm rūpnīcām apspriest Latvijas K(b)P CK.

2. Darba tautas komisariāts (b. Kažemaks) šajā jautājumā izrāda bezdarbību. Tautas komisariāts nodarbojas ar papīru pārsūtīšanu tautas komisariātiem, bet tie pret LK(b)P CK un TKP lēmuma izpildi izturas birokrātiski. Tā, piemēram, vietējās rūpniecības tautas komisārs b. Karlsons atbildēja, ka “kvalificētu strādnieku sarakstus nesastādīšot, jo šim mērķim virsstundu darbs neesot atļauts”.

Laikā no 1941. gada 9 I līdz 4 II Darba tautas komisariāts darbos nosūtīja 5955 cilvēkus, bet rūpnīcai neiedeva nevienu.

3. Vietējās rūpniecības tautas komisārs b.Karlsons objektīvi negrib izpildīt šo lēmumu. Tautas komisariāts nevienai no rūpnīcām nav devis uzdevumu par strādnieku nosūtīšanu.

Šeit iemesls ir bremzēšana no tautas komisariāta puses: b.b. Karlsons un Domburs.

II. Darbagaldu nodošana

Kam jānodod	līdz 15.I	Pieņemti un	Pieņemti,	Pavisam
		nododamo	pārvesti uz	bet	rūpnīca
		skaits	rūpnīcu	nepārvesti	Nr.464
					pieņēmusi
					līdz 6. II
Rūpnīcai “VEF”	25	25	–	25
Rūpnīcai “Vairogs”	15	15	–	15
Rūpnīcai “Tosmare”	15	–	15	15
Rūpnīcai “Arsenāls”	15	13	–	13
Vietējās rūpn.	40	–	18	18
tautas komisariātam
Kopā:	110	53	33	86

 

Lēmumu neizpildīja: rūpnīca “Arsenāls”, kura vēl nav nodevusi 2 darbagaldus, un Vietējās rūpniecības tautas komisariāts — 22 darbagaldus.

III. Dzīvojamās platības nodošana

Komunālās saimniecības tautas komisariātam līdz 1941. g. 1.I pēc saraksta bija jānodod 14 mājas. Ir nodevis 12. Viena māja iepretī autobusu garāžai sarakstā ir iekļauta kļūdaini, jo šī māja nav nacionalizēta, bet otra ir tehniski nederīga. Komunālās saimniecības tautas komisariāts to vietā meklē citas.

Rūpnīcas Nr. 464 celtniecības priekšniekam b. Šumaheram māju celtniecība ir jāpabeidz līdz 1941.g. 15. III. No tām 4 mājas ceļ viņš pats, bet 8 celtniecību pēc līguma pabeidz Rīgas komunālās celtniecības trests (B.Hermanovskis).

Mūsu pārbaude konstatēja, ka darbu grafiks ir sastādīts ar tādu aprēķinu, lai mājas pabeigtu līdz 15. aprīlim.

Sakarā ar to Valsts kontroles tautas komisariāts 6.II (..) šo grafiku atcēla, jo tas ir pretrunā ar Latvijas TKP un LK(b)P CK lēmumu. Ieteikts pabeigt līdz 15.III.

Komunālās saimniecības tautas komisariātam līdz 5.I bija jāiedod 30 dzīvokļi. Līdz 6.II ir iedoti tikai 16. Valsts kontroles tautas komisariāta apspriedē Rīgas pilsētas komunālās daļas vadītājs b. Čaule apņēmās pārējos dzīvokļus iedot 5–10 dienu laikā. Jāpiebilst, ka b. Čaulem bija iespēja šo lēmumu izpildīt agrāk.

30 vasarnīcu nodošanas termiņš — 15.II. Vasarnīcas tiek meklētas.

Telpas Celtniecības trestam ir iedotas.

IV. Par ēdnīcu organizēšanu

Tirdzniecības tautas komisariātam rūpnīcā Nr. 464 ir jāatklāj ēdnīca, bet rūpnīcai ir jāierāda telpas. Telpas rūpnīca sagatavoja, bet Tirdzniecības tautas komisariāts ēdnīcu neatvēra. Pārbaude noskaidroja, ka ne tautas komisāra vietnieks b. Bageļs, ne tautas komisariāta ēdnīcu daļas vadītājs b. Laiviņš par šo lēmumu neko nezina. Nododot lietas, Pupurs par šo Latvijas PSR TKP lēmumu savam aparātam nepaziņoja.

Biedrs Laiviņš apsolīja ēdnīcu atvērt līdz 10.II, bet savā vēstulē Valsts kontroles tautas komisariāts ieteica Paeglem ēdnīcu atvērt nekavējoties.

V. Vietējās rūpniecības tautas komisariātam ir jāveic darbi par 20 milj. rbļ., pagaidām līgumi noslēgti par 6 milj. rbļ. Mežrūpniecības tautas komisariāts kokmateriālus celtniecībai ir piešķīris.

Elektroenerģija tiek piešķirta pietiekamā daudzumā.

VI. Ziņojot par pārbaudes rezultātiem, uzskatu par nepieciešamu:

1. Izlemt jautājumu par rūpnīcu “VEF”, “Vairogs”, “Arsenāls”, “Tosmare” direktoriem, kuri ir atteikušies izpildīt Latvijas PSR TKP un LK(b)P CK lēmumu sakarā ar galveno pārvalžu Maskavā aizliegumu nodot darbaspēku.

2. Uzlikt sodu Vietējās rūpniecības tautas komisariāta vadītājiem (b. Karlkonam, Domburam), kuri neveica pasākumus, lai nodotu kvalificētu darbaspēku un pasīvi izturējās pret darbagaldu nodošanu.

3. Rīgas pilsētas Komunālās daļas priekšniekam b. Čaulem par nesavlaicīgu dzīvokļu nodošanu (..) izteikt brīdinājumu par nedisciplinētību. (..)

Latvijas PSR Valsts kontroles tautas komisārs B.Trubiņš

LVA, 270. f., 1. apr., 216. l., 1., 2., 3., 4. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

  PSRS Aviācijas rūpniecības tautas komisariāta prasība palielināt ieguldījumus rūpnīcas Nr. 464 celtniecībā

Slepeni
Nr. 4–24/881
Latvijas PSR PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam biedram V.Lācim
Aviācijas rūpniecības tautas komisārs
1941. g. 7.II

 Iepazinies ar Latvijas PSR TKP un LK(b)P CK 1940. g. 24.XII lēmumu par pasākumiem rūpnīcas Nr. 464 celtniecībā Rīgā, uzskatu:

1. Celtniecības pabeigšanai nodotās 14 dzīvojamās mājas ir nepieciešams atstāt rūpnīcas Nr. 464 bilancē, bet nevis pilsētas padomes bilancē.

2. Ar vietējiem celtniecības materiāliem nodrošināt visu rūpnīcas Nr. 464 celtniecības apjomu, bet ne tikai to darbu apjomu, kuru ir paredzēts izpildīt ar Latvijas Vietējās rūpniecības tautas komisariāta spēkiem.

Lūdzu ņemt vērā manas piezīmes un izdarīt lēmumā attiecīgās izmaiņas.

Aviācijas rūpniecības tautas komisāra vietnieks V.Balandins

LVA, 270. f., 1. apr., 418. l., 73. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Darba tautas komisāra L.Kažemaka ziņojums par kvalificētu strādnieku sagādi rūpnīcai Nr. 464

Nr. 727–52
Tautas Komisāru Padomes Latvijas PSR
priekšsēdētāja vietniekam b. Meijeram Darba tautas komisārs
1941. g. 7. aprīlī

 Izpildot LK(b)P CK un Tautas Komisāru Padomes š. g. 24. janvāra lēmumu par kvalificētu strādnieku sagādi rūpnīcai Nr. 464, ar š. g. 17. marta rakstu Nr. RD 52 lūdzu:

I. 1. Rīgas vagonu fabriku “Vairogs” pārskaitīt rūpnīcas Nr. 464 rīcībā 23 strādniekus, bet atbildēja tikai par 7 strādnieku pārskaitīšanu.

2. Atsevišķam Baltijas kara apgabala priekšniekam pārskaitīt 8 strādniekus, bet līdz šim nesaņēmu nekādu atbildi. Telefoniski paziņoja, ka nevienu strādnieku neatbrīvos.

3. Latvijas dzelzceļa pārvaldi pārskaitīt 10 strādniekus un par pārskaitīšanu man paziņot līdz š. g. 20. martam. Ar š. g. 27. marta rakstu paziņoja par 1 strādnieka pārskaitīšanu, bet par pārējiem nemaz neatbildēja.

4. Pārtikas rūpniecības tautas komisariātu pārskaitīt 2 strādniekus, bet atbilde līdz šim vēl nav saņemta.

5. Mežu rūpniecības tautas komisariātu pārskaitīt 9 strādniekus, kurš atbildēja, ka no pieprasītiem strādniekiem 3 nevar pārskaitīt, jo tas radītu jūtamus traucējumus ražošanas procesā.

II. Ar š. g. 24. marta rakstu lūdzu:

1. Upju flotes kuģu remontu darbnīcas pārskaitīt 1 strādnieku un par pārskaitīšanu paziņot man līdz š. g. 27. martam, bet līdz šim nekāda atbilde nav saņemta.

2. Vietējās rūpniecības tautas komisariātu pārskaitīt 3 strādniekus un man paziņot par pārskaitīšanu līdz š. g. 27. martam, bet līdz šim nekāda atbilde nav saņemta.

3. Valsts elektrotehnisko fabriku pārskaitīt 2 strādniekus un par pārskaitīšanu man paziņot līdz š. g. 27. martam, bet līdz šim nekāda atbilde nav saņemta.

4. Mežu rūpniecības tautas komisariātu pārskaitīt 1 strādnieci, saņēmu atbildi, ka prasīto strādnieci pārskaitīt nevar, jo tas radītu traucējumu uzņēmuma darbā.

5. Valsts celtniecības trestu pārskaitīt 1 strādnieku un par pārskaitīšanu paziņot līdz š. g. 27. martam, bet līdz šim nekāda atbilde nav saņemta.

III. Ar š. g. 26. marta rakstu lūdzu pārskaitīt un par pārskaitīšanu man paziņot līdz š. g. 29. martam:

1. Latvijas dzelzceļa pārvaldi 21 strādnieku — līdz šim atbilde nav saņemta.

2. Vietējās rūpniecības tautas komisariātu — 29 strādniekus. Līdz šim atbilde nav saņemta.

3. Rīgas vagonu fabriku “Vairogs” — 5 strādniekus. Līdz šim atbilde nav saņemta.

4. Gaļas un piena rūpniecības tautas komisariātu — 2 strādniekus, komisariāts pieprasītos strādniekus pārskaitīt atsakās, jo tie esot neaizvietojami.

5. Veselības aizsardzības tautas komisariātu — 2 strādniekus, bet līdz šim atbildes nav.

6. Zemkopības tautas komisariātu — 1 tehniķi—mehāniķi. Atbildēja, ka minēto pārskaitīt nevar.

Rūpnīca Nr. 464 darbā nevar pieņemt katru nozīmēto strādnieku, bet tur vajadzīga zināma izlase. Ja komisariāti, uzņēmumi un iestādes ne tikai atsakās pārskaitīt tos strādniekus, kuri rūpnīcai būtu piemēroti, bet pat netur par vajadzīgu atbildēt uz manu pieprasījumu, tad nav iespējams izpildīt LK(b)P CK un Tautas Komisāru Padomes š. g. 24. janvāra lēmumu un dot atskaiti par tā izpildīšanu.

Ievērojot teikto, lūdzu Jūsu rīcību šinī lietā, lai komisariāti, uzņēmumi un iestādes neizturētos ar tādu paviršību pret rūpnīcas Nr. 464 apgādāšanu ar strādniekiem un laikā atbildētu Darba tautas komisariātam par strādnieku sagādi minētai rūpnīcai.

Darba tautas komisārs L.Kažemaks

LVA, 270. f., 1. apr., 216., l., 9., 9.a, 10. lp. Oriģināls

Latvijas sovjetizācija pēc tās okupācijas tika īstenota visai īsā laika sprīdī, bet maršala S.Timošenko plāns par Baltijas kara apgabala darbības lauka sagatavošanu, lai arī šim nolūkam tika ieguldīti milzīgi materiālie līdzekļi un daudzu tūkstošu cilvēku piespiedu darbs, faktiski pilnībā izgāzās. To apstiprina ne tikai šeit publicētie dokumenti, bet arī Otrā pasaules kara notikumi Latvijas teritorijā 1941. gada jūnija beigās.

---

© Latvijas Vēstnesis 12.02.2002., Nr.23, 13.02.2002., Nr.24, 4.02.2002  Nr. 25