Hildas Smeķis (Kanāda) projekts "Sāpju Ceļš"

NEKAD NAV PAR VĒLU!

Latviešu tautas genocīds sākās vairāk ka pusgadsimtu atpakaļ, bet vai ir jebkad par vēlu visā pilnībā atmaskot noziegumu?

Es gribētu aprādīt, ka vārds represētie ir pārak vājš, lai raksturotu bijušās Padomijas upurus. Tā ir, acīmredzot, latviskota forma no angļu infinitīva to repress (apturēt, nospiest, ierobežot). Šodien vistuvāk toreizējo īstenību izteic tādi latviešu vārdu apvienojumi kā bijušie cietumnieki, bijušie spaidu darbos saistītie, bijušie taigā un tundrā izdzītie. Ja mēs gribētu lietot svešvārdu, kas patiesi raksturotu toreizējos upurus, tad šāds vārds būtu jāatvasina no angļu vārda genocide.

Apvienotās Nācijas 1948. gada 9. decembrī pieņēma lēmumu par to, kas ir genocīds un viens no šiem definējumiem ir "kādai grupai patvarīgi uzspiesti dzīves apstākļi, lai ar nolūku, daļēji vai pilnīgi, šo grupu novestu pie fiziskas iznīcības"
 (http://www.hrweb.org/legal/genocide.html). Tā tad nakts aresti, pavēles pusstundas laikā atstāt dzīves vietas, patvarīgi izsūtījumi uz gulagiem, Sibīrijas taigu, tundru un Polāro loku - pēc 1948. gada Apvienoto Nāciju lēmuma ir genocīds. Vienalga, vai jūs bijāt cietumos, gulagos, kolhozos, sovhozos, taigā vai tundrā, jūs visi esat bijušie izsūtītie un bijušie genocīda upuri.

Ja, apvienojusies ka genocīdu izcietusi grupa, jūs kopēji censtos apliecināt bijušos noziegumus, teorētiski pat Apvienotajām Nācijām būtu neērti jūs neuzklausīt. Jūs varat but dzelonis pasaules sirdsapziņā. Jūs esat tie, kam ir autoritāte runāt par cilvēku tiesību pārkāpumiem. Tas mazākais, kas Latvijai un jums katram personīgi pienākas, ir atvainošanas un atzīšanas noziegumā.

Kaut arī jau vairākas reizes jūs būtu bijusi intervēti, neatturaties stāstīt par savu sāpju ceļu katram, kas par to interesējas. To materiālu, kuru jūs uzticētos man, es apstrādāšu vispirms angliski. Genocīda interviju materiāli ir dokumentēti gandrīz tikai latviski, bet abas valodas ir nepieciešamas, lai šie notikumi kļūtu starptautiski zināmi un ari lai mēs paši neaizmirstu savus mocekļus.

Kas gan cits var apgaismot bijušo genocīdu, ja ne jūs paši? Tāpēc runājat! Tautas balss ir Dieva balss. Šodien Latvijā katram ir brīvība runāt, un šinī gadījumā klusēšana nav zelts

Dievs, svētī Latviju!