Leģionāri vēl spēka pilni
Uldis Rācenis

Tukuma rajona Smārdē sestdien uz astoto Nacionālo karavīru biedrības salidojumu pulcējās simtiem sirmu leģionāru.

Saulainajā sestdienā vecie karavīri, viņu dzīvesbiedres un pavadoņi Smārdē bija ieradušies gan ar personīgajiem auto, gan arī ar karavīru biedrības sarūpētiem autobusiem. Astotais nacionālo karavīru salidojums tradicionāli sākās ar svētbrīdi pie brīvības cīņās kritušo pieminekļa. Politiskos spēkus pasākumā pārstāvēja Saeimas deputāti no "TB"/LNNK Pēteris Tabūns un Juris Dobelis un Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, "Jaunā laika" deputāts Kārlis Šadurskis, Smārdes pagasta pārstāvji un apmēram 40 "Visu Latvijai!" jaunieši, no kuriem vairāki turēja rokās Latvijas karogus. No kaimiņzemēm bija ieradušies lietuviešu nacionālo partizānu un Igaunijas nacionālo karavīru pārstāvji. Svētbrīdi ievadīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja Edgara Skreijas ievadvārdi un Latvijas himna. Svētbrīdi svētīja un sprediķi lasīja luterāņu mācītājs. Uzstājās Nacionālo karavīru biedrības vīru koris "Tēvija", kurš pastāv jau 15 gadus. Sirmie kungi bija tērpušies pirmās Latvijas brīvvalsts laika formās. Tad sekoja uzrunas no politiķu un no pašu karavīru puses, kas noslēdzās ar ziedu nolikšanu pieminekļa pakājē.

"Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars pateicās karavīriem: "Paldies jums par to, ka iemācījāt mums, kas ir valoda, kas ir zeme, kas ir tauta un kas ir pienākums to visu aizstāvēt. Mēs sakām jums paldies par to, ka bijāt kaujas laukā, lai mēs šeit varētu dziedāt latvju dziesmas un stāvēt ar Latvijas karogu. Laiki ir mainījušies, toreiz mūs iekaroja ar ieročiem, tagad izmanto citas metodes."

Raivis Dzintars: "Mūs cenšas pārliecināt par to, ka gadsimtiem ilgi tautai svarīgais mums patiesībā nav vajadzīgs. Maina izglītības sistēmu, ietekmē politiķus, kontrolē televīziju. Rezultātā jaunieši domā, ka Lāčplēša diena ir Lāčplēša dzimšanas diena. Šeit nelikumīgi ieceļojušiem joprojām nav parādītas durvis uz mājām un pilsonību iegūst cilvēki, kas nošņauc degunu valsts karogā un kļūst par Saeimas deputātiem."

Saeimas deputāts Juris Dobelis teica: "Te var runāt par kaut kādiem pavasariem no Krievijas puses, es tiem neticu un diez vai ticēšu. Neesmu aizmirsis ēzeļa ausis, kuras Putins meklē pa Krieviju, neesmu aizmirsis izrunāšanos par "mūsu" Rīgu. Tāpēc mūsu karavīrs mums saka: esiet modri! Nekādas masveida naturalizācijas, pilsonību nost tiem, kas ļauni izturas pret Latviju un kam te nepatīk, lai ar dievpalīgu dodas uz savām tēvu zemēm. Mēs par to turpināsim cīnīties. Nekautrēsimies no vārda "nacionālists" un būsim visi kārtīgi nacionālisti!"

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis teica, ka ikvienam latvietim sirdī ir pateicība latviešu karavīram. "Brīvības cīņas ļāva tautai pastāvēt. Mūsu Saeimas frakcijā ir trimdas latvieši, kuri varēja, karam noslēdzoties, aizbraukt nevis uz Staļina nāves nometnēm, bet gan uz rietumiem. Tas varēja notikt, tikai pateicoties jūsu zobenu un gara spēkam. Daudzi to aizmirst. Mēs atceramies 16. martu, kad Latvijas radio skanēja karavīru dziesmas, bet Brīvības piemineklis bija žoga iejozts. Vai šī nav mūsu neizcīnītā brīvības cīņa ar gļēvuli sevī? Saeimā šodien ir nacionāli domājošu cilvēku vairākums, bet vai ir vairākums, kuriem ir drosme?"

Kāds Latviešu virsnieku apvienības pārstāvis aicināja būt modriem: "Ienaidnieks vēl skatās uz mūsu zemītes pusi."

Noslēgumā "Visu Latvijai!" uzstājās ar vairākām karavīru dziesmām, par to saņemot ziedus no vecajām kundzēm. Taču, kā vēlāk atklājās pie pusdienu galda, leģionāriem nepatika, ka "Visu Latvijai!" jaunieši pie brīvības cīņās kritušo pieminekļa nodziedāja dziesmu "Es katru sestdien`s vakaru". "To mēs dziedam parasti tad, kad esam iedzēruši, tā ir ierindas dziesma. Ja jaunās partijas vadonis atrod par iespējamu šādu dziesmu dziedāt pie pieminekļa svētbrīdī, tad viņš nevar palikt politikā. Pie galda šo dziesmu varētu dziedāt. Jaunieši cenšas labu darīt, taču viņiem pietrūkst saprašanas, kurā vietā kādu dziesmu var dziedāt," vērtēja leģionārs Arnolds. Arī viņa cīņu biedri bija līdzīgās domās.

Salidojuma neoficiālā daļa turpinājās 87 gadus vecā Ērika Krūmiņa mājās "Braucēji". Tieši Ē. Krūmiņš pirms vairākiem gadiem ierosināja pirmo reizi sarīkot karavīru salidojumu. Viņš teica, ka vēlētos karavīru salidojumā redzēt vairāk Saeimas deputātu. "Braucējos" dziedāja karavīru dziesmas, ēda un dzēra, armijas virtuve visus gribētājus cienāja ar griķiem un tēju, uz galdiem bija pa kādam stiprākam malkam un uzkodas. Lielu atbalstu karavīru biedrībai sniedz ārzemju latvieši, pateicoties kuriem ir ko uzlikt galdā svētku brīdī. Leģionāri atcerējās bijušo un pārrunāja šodienas dzīves aktualitātes. Aptaujātie atzina, ka ik reizi uz salidojumu ierasties kļūst arvien grūtāk, taču grūtībām padoties neviens negrasās. E. Skreija atzina, ka arī viņu mocījušas veselības problēmas, taču "šajā pasākumā es nevaru nebūt". Pasākuma organizētāji aptuveni lēsa, ka ieradušies ir apmēram 600 cilvēku.

21.08.2006