Šajā sarakstā, ko veidojusi biedrība "Rīgas Memoriāls", ir daļa no apzinātām ieslodzījuma vietām. Nepilnīgas ir ziņas, cik cilvēki represēti, jo bijušās Padomju Savienības slepenie arhīvi dziļi jo dziļi nobēdzināti un aizvien vēl nav pieejami ne juristiem, ne vēsturniekiem, ne sabiedriskajiem darbiniekiem. Jaušams, ka šis ieslodzījumu vietu un cilvēku iznīcināšanas koloss ir sadalīts divās galvenās  Eiropas un Āzijas daļās. Lai pārskatāmāks būtu "rīcības lauks", tas sadalīts vēl sīkākos reģionos.

Padomju Savienibas rietumdaļa. Ziemeļrietumi

1. Arhangeļska.  Koncentrācijas nometne, ierīkota 1918. gadā, sakarā ar sarkanā terora pasludināšanu valsti (TKP Dekrēts, 1918.g. 5.09.) 1922.23. g. Šeit ieslodzītos nosūta uz Solovkiem, tas ir uz īpaša stingra režīma nometni  SLON (Soloveckij lagerj osobovo naznačeņija). Pēc otrā pasaules kara šis abas nometnes ir pārpildītas.
2. Belbaltlags.  Staļina v.n. Baltās-Baltijas jūras kanāla būve. (Pārvalde izvietota Medvedjegorskā). Staļina vārds svītrots 1956.g.
3. Belomorska - Belbaltlaga atzars (nometne).
4. Boroviči - nometnes punkts.
5. Volgolags. Volgas - Baltijas jūras kanāla un Ribinskas ūdenskrātuves būve. Izveidota 1936 - 1941.g.
6. Vologda. pārsūtīšanas (etapa) cietums ceļā uz Arhangeļsku un Solovkiem. Seit atradas arī Kirillo-Belozerskas nometne.
7. Volhova.
8. Vītegra.
9. Kamurlags – Karēļu Murmanskas nometnes. Pārvalde izvietota Kemas pilsētā. Kopš 1929. gada Murmanskas apgabalā bija 27 Gulaga nometnes.
10. Kandalakša. Labošanas darbu nometne. Alumīnija rūpnīcas būvdarbi.
11. Kargopole.
12. Kola. BBB NKVD 7. nodaļas pārvalde.
13. Kuloja.
14. Ļeņingrada (tagad Pēterburga). "Kresti" (slavenie "Krusti") nāves sodu izpildīšanas vieta (Nošaušanas cietums). Nošautos apraka Ļevaševas ciemata apkaimē masu kapos (tranšejas). Te apbedīti vairāki tūkstoši latvieši.
15. Medvežjegorska.                                 .
16. Mončegorska, BBK 8. nodaļa. Labošanas darbu nometne pie kombināta "Severoņikeļ".
17. Nimce. nometņu punkts.
18. Oņegalags. Pārvalde izvietota Pļeseckas ciematā.
19. Petrozavodska.
20. Petrominska. Koncentrācijas nometne.
21. Svirjlags. Pārvalde izvietota Svirstroja ciematā.
23. Sevdjunlags. dzelzceļa Konoša - Kotlasa celtniecība.
24. Segeža. Nometņu centrs.
25. Sillamāje. Nometņu centrs.
26. SKTL. Solovecas - Kemas labošanas darbu nometne.
27. SLON. Solovecas īpašu uzdevumu nometne. Pirmie šeit ieslodzītie eseri (1918.g.). No 1922. - 23.g. uz šejieni sāka sūtīt
ieslodzītos no Arhangeļskas, Petrominskas un Holmogorskas nometnēm. Solovkos nometināja simtiem ta saukto "izkulakoto" ģimeņu galvas. No Solovku salām atgriezās retais...
28. Sorok - Obozreskij nometne. Kandalakšas - Kučervas dzelzceļa celtniecība.
29. Sortovala. Nometņu centrs.
30. Stroika 511. NKVD BBK 12. nodaļa. Murmanskas Nikeļ - Pečengas dzelzceļa būve.                                            
31. Tihvina. Nometņu punkts.
32. Holmogori. Īpaša režīma koncentrācijas nometne.
33. Franča Jozefa zeme (sala) (?) ziņu trūkst.
34. Jagrinlags. Pārvalde Severodvinskā.

Eiropas daļas vidusjosla

1. Autodorlags. Minskas - Maskavas šosejas būve. Nāves soda izpildes vieta netālu no Minskas (Kuropati).
2. Vladimira. Politieslodzīto izolators. TON (Tjurma osobovo naznačeņija)  īpaša režīma (nozīmes) cietums. Līdz 1955.g. šeit ieslodzījumā atradās arī daudzi ārzemju pilsoņi, tostarp, Jānošs Kadars, Rauls Vallenbergs u.c. No 1950. gada viens no visstingrākā režīma cietumiem valstī, kur ieslodzīja īpaši "bīstamos recidīvistus" (V.Bukovski. A.Marcenko u.c.)
3. Vjazma.
4. Vjatlags.
5. Gorkija (tagad Ņižnijnovgoroda). Akadēmiķa A.Saharova izsūtīšanas vieta (1980. - 1988.g.).
6. Dmitrova. Pārvalde izvietota Dmitrovā. Maskavas - Volgas kanāla celtniecība, tur strādāja apmēram 500.000 ieslodzīto.
7. Dubrovlags. Īpašas nozīmes (režīma) nometne. Pārvalde izvietota Javasas ciematā.
8. Jelabuga.
9. Ivanova. Ivanovas nometņu grupas pārvalde.       '
10. Iževska.
11. Katiņa. Šeit 1940.g. tika nošauti internētie Polijas armijas oficieri. Turpmākajos gados šeit tika nošauti desmitiem tūkstoši nevainīgu cilvēku.
12. Kazaņa. Īpaša stingra režīma cietums, arī "psihiskais" cietums.
13. Kašina.
14. Klišilags daudzu tuvāko nometņu apvienotā pārvalde.
15. Kozeļska. Īpašas nozīmes (uzdevuma) koncentrācijas nometne. Seit bija ieslodzīti internētie Polijas armijas oficieri, vēlāk daļa no viņiem tika Katiņā nošauti.
16. Kostroma.
17. Kuibiševa (tagad  Samara).
18. Moršanska.
19. Maskava. Valsts Gulaga galvenā pārvalde. Maskavas celtniecības pārvalde. Lefortovas (īpaši stingra režīma) cietums. Lubjanka  lekšlietu Komisariata (NKVD) Īpašs cietums. Butirku cietums un citi. Maskavā apzinātas desmit slepenas 30.40.g. represiju upuru apbedījumu vietas: Donas, Vagaņkovas, Kaļitņikovas, Rogožskas un Goļjanovskas kapsētas, kā arī uzkalni pie Novospaskas klostera, pie st. Ļevoberežnaja. Tikai Butovas šautuvē (netālu no Butovas ciemata) nogalināti vairāk neka 20.000 cilvēki. (Pēc laikraksta "Izvestija" korespondences 1991.g. 20.02.). Butovas šautuvē Staļina satrapi izdzēsuši dzīvības arī simtiem latviešu izdevniecības "Prometejs" darbiniekiem, skolotājiem, inženieriem, literātiem... Šeit mūžības gaitās aizgājuši latviešu teātra "Skatuve" aktieri, tostarp Latvijā un Vācijā plaši pazīstama aktrise Marija Leiko. Un daudzi, daudzi citi...  
20. Novomoskovska.
21. Penza.
22. Potjma.
23. Pleskava.
24. Ribinska. Ribinlaga pārvalde.
25. Rostova (pie Maskavas).
26. Saranska.
27. Seligera. Seligeras nometņu pārvalde Ostaškovā  Īpašas nozīmes nometne internētiem Polijas armijas oficieriem (daļa no tiem nošauti Katiņā). Šeit atradās ieslodzījumā un strādāja arī vācu raķešu būves un šāviņu speciālisti. ("Raketnaja šaraška").
28. Smoļenska.
29. Sovetska.
30. Staroduba.
31. Suzdaļa. Politieslodzito centrāle (izolators), MaskavasVolgas kanāla būvdarbu Suzdaļas iecirkņa pārvalde.
32. Sizraņa.
33. Tambova.
34. Temņikovskije lagerja. Nometņu pārvalde Javasas ciemata.
36. Tula.
37. Ugļiča.  Politieslodzīto centrāle (izolators). Sakot ar 1950. gadu beigām  Īpaši stingra režīma kolonija.
38. Uļjanovska.
39. Unžlags. Pārvalde Suhobeļskas pilsētā. Mežu ciršanas un koku pludināšanas darbi.
40. Hovrino.
41. Jaroslavļa. Īpaši stingra režīma cietums. Speciāla uzdevuma izolators. No 1960.g. Īpaša režīma cietums, kur turēja apmēram 2000 ieslodzīto.
42. Juhnova. Īpašas nozīmes nometne, kur turēja daļu no internētiem Polijas armijas virsniekiem (tos vēlāk nošāva Katiņā).
43. Orla. Orlas centrāle - politizolators. Šeit 1941. gadā tika nošauti vairāki simti politieslodzīto, galvenokārt bijušie eseri, tostarp M.Spiridonova u.c. 1960. gadā šeit iekārtots psihiatriskais cietums.
44. Ļipecka Īpaši stingra režīma cietums.
45. Kauņa  1940.41. g. "Devītais forts" nošaušanas vieta. 1941., 1945.g. deportacijas.
46. Viļņa 1940. - 41. g. nošaušanas vieta. 1941.49. g. deportācijas.
47. Rīga 1940. - 41. g. nošaušanas vieta. 1941., 49. g. deportācijas. 48. Tartu, Tallina  1941. g. nošaušanas vieta. 1941.49. g. deportācijas.
49. Bologoje. Parsūtīšanas (etapa) cietums.
50. Kurska. Kurskas dienvidrietumu nomalē atklāta slepena nošaušanas un masveida apbedīšanas vieta, kur 1930. gados iznīcināti padomju varas "pretinieki". (Pēc laikraksta "Izvestija" 1990. g. 9. decembrī.)
51. Tvera (bijusi Kaļiņina) 30 km no pilsētas Mednoje ciemā 1940.g. aprili NKVD noslepkavoto poļu virsnieku apbedīšanas vieta. (Laikraksta, "Komsomoļskaja pravda" 1991.g. 10. oktobrī.)                       

Urāli

1. Abezja. Ciemats. Abezjas  Intlaga nometņu pārvalde. Nometnēs ieslodzītos dzina strādāt Pečoras - Vorkutas dzelzceļa būvdarbos.
2. Vojažela. Šeit bija izvietota Vojaželas nometņu pārvalde.
4. Vorkutpečlags.
5. Pečorželdorlags.
6. Vorkutlags. Ieslodzītos nodarbināja akmeņogļu šahtās un būvdarbos. Vorkutlaga apakšnodaļas: Ajač-Jaga ciemats; Vorgašoras ciemats; Vorkutas pilsēta (septiņas nometņu apakšvienības, ieslodzītos izmantoja būvdarbos); šahta Vorkutinskaja; DOZ (Kokapstrādes kombināts) Vorkutas nomalē; ciemats Zapoļarnij (trīs apakšvienības); šahta Zapoļarnaja (divas apakšvienības); ciemats Komsomoļskij; ciemats Muļda (divas nodaļas); Novij kvartal (divas nodaļas Komsomoļskas ciemata nomalē); ciemats Oktjabrskij; šahta Oktjabrskaja (nometnes nodaļa Vorgašoras ciemata nomalē); Tundrovij (nometnes nodaļa Vorkutas nomalē); TEC (nometnes nodaļa termocentrālē); TEC2 (nometnes nodaļa) Ziemeļu ciemata tuvuma; ciemats Cemzavodskij; šahta Centraļnaja; ciemats un šahta Juršora (divas nometnes nodaļas); šahta Južnaja.
7. Rečlags Īpaša režīma nometne pie Vorkutas upes. Nometne sastāvēja no deviņām galvenajām nodaļām un atsevišķām nodaļām pie akmeņogļu ieguves šahtām (to bija vairāk neka četrdesmit). Ieslodzīto skaits Rečlagā sasniedza apmēram 60.000. NKVD katorgas nodaļas izveidoja 1943. gada (Pēc žumala "EKO" 1990.g. Nr. 10 un žurnala "Rodina" 1991.g. Nr.67.)  
8. Intalags. ieslodzītos nodarbināja akmeņogļu ieguves šahtās. (Ir ziņas, ka tie strādajuši arī meža darbos).
9. Minlags Īpaša režīma nometne (ka ziņo žurnāls "EKO", Nr.10, 1990.g., tas saukts arī Mineraļnij), kas apvienojis piecus Noriļskas, Vorkutas, Intas, Uhtas un Apatitu (Hibinos) kombinatus.
10. Naŗjan - Mara.
11. Perčorlags. Pečoras akmeņogļu raktuvju apgabalā izvietotās nometnes.
12. Novaja Zemļa. Īpaša uzdevumu nometne (Nāves nometne).
13. Sevuraļlags.
14. Uhtasanlags.
15. Uhtižmlags.
16. Siktivkarlags.
17. Uhtpečlags. ieslodzītos izmantoja Uhtas - Pečoras dzelzceļa būvdarbos.
18. Komlags. ieslodzītos izmantoja koku ciršanas un pludināšanas darbos.
19. Sevžeļdorlags dzelzceļa būvdarbi.
20. Asa. Nometnes nodaļa.
21. Verhneuraļska. Nometnes nodaļa. Politizolators.
22. Vethņih Ufaleja. Nometnes nodaļa.
23. Višerlags. Atradās pie Višeras upes.
24. Vjatlags. Pārvalde atradās Kirovā (tagad Vjatka). Šeit arī pārsūtīšanas (etapa) cietums. ieslodzītos izmanto meža darbos. Ciematā Rudņičnij nometne Nr. 1 stacijā Ļesnoj Centraļnij  nometne Nr.5. Kopskaitā vairāk nekā 20. 1941. gada 14. augustā uz nometni Nr.11 atsūtīja 900 Latvijas iedzīvotājus. Līdz 1943. gada beigām šeit bojā aizgāja vairāk neka 400 cilvēku (bojā aizgājušo saraksts meklējams avīzē "Literatūra un Māksla", 1989.g. 11. februāra numurā).  
25. Jelabuga. Nometnes nodaļa.
26. Ivdeļlags.  Šahtas, meža ciršana.
27. Iževska. Nometnes nodaļas. Celtnieclba un meža darbi.
28. Kizela. Nometņu nodaļas.
29. Kopeiska.  Nometņu nodaļas. Kalnrūpniecība (ieslodzītos sūta pazemes darbos), meža ciršana.
30. Krasnoturinska. Nometņu nodaļas.
31. Krasnouraļska. Nometņu nodaļas.
32. Kungura. Nometņu nodaļas.
33. Magņitogorska. Nometņu nodaļas. Ieslodzītos nodarbina celtniecībā.
34. Miassa. Nometņu nodaļas. Sūta darbos celtniecībā un uz ķīmiskajām rūpnīcām.
35. Ņižņija Tagila. Metalurģiskā un ķīmiskā kombināta būvdarbi. Tagillag ir lielākais NKVD nometņu veidojums Urālos. Nometnes izveidošanas laikā 1942. gada februārī te bija ieslodzīti 64.746 cilvēki (krievi, vācieši, poļi, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji). Pēc gada to skaits samazinājās  līdz 43741. (Avīze "Tagiļskij rabočij" 1992.g. februāris)
36. Niroblags
37. Orska. Šahtas un būvdarbi.
38. Permjlags.
39. Sterlitamaka.  Nometņu nodaļas. Ieslodzītos izmanto celtniecībā.
40. Salavata. Nometņu nodaļas. Būvdarbi.
41. Sverdlovska (tagad Jekaterinburga). Nometņu nodaļas. "Brīvo" darbaspēku izmanto celtniecībā.
42. Severouraļska. Nometņu nodaļas.
43. Soļikamska. Viena no baismīgākajām vergu darba vietām. Ieslodzītos dzina strādāt kālija sāls raktuvēs. Tur izdzisa tūkstošiem cilvēku dzīvības. Soļikamskā norisa arī plaša celtniecība.
44. Usoļlags. Kālija sāls raktuves. Necilvēcīgi darba un dzīves apstākļi.
45. Uraļska.
46. Ufa. Ufas cietums  daudzu tūkstošu nošaušanas vieta 1928. - 30. un 1937. g. Starp tiem 1937.-38. g. vien 254 latvieši, tā dēvētās "Prometeja lietas" upuri. Nonāvētie aprakti masu kapos Sergija kapsētā. Ufas piepilsētā Čerņikovkā (dzelzceļa stacija) atradās vairākas nometņu nodaļas. Ieslodzītos dzina būvdarbos un uz Krēkinga ķimisko kombinātu.
47. Čeļabinska. Daudzas nometņu kolonijas. Ieslodzītos sūta strādāt celtniecībā, ķīmiskajās rūpnīcās un metalurģiskajos uzņēmumos. Šeit izveidota Īpaša režīma nometne padomju izcelsmes vāciešiem, ir arī politizolators. Netālu no pilsētas Zelta Kalna apkaimē (veco šahtu rajonā) 1930. gados tika iekārtota ieslodzīto nošaušanas un aprakšanas vieta. Tiesas medicīnas un prokuratūras ekspertīzes liecina, ka Zelta Kalnā nošauti apmēram 100.000 cilvēku. (Pēc laikraksta "Pravda" 1989.g. 21.03. publikācijas).
48. Kamensk - Uraļskij.  Ķīmiskas ražotnes, metalurģiskās rūpnīcas būvdarbi.
49. Vaigača (sala). Ieslodzīto pārsūtīšanas nometne.