GENOCĪDA UPURI - LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ
Jānis Riekstiņš

Apritējuši vairāk nekā 60 gadi kopš masveida represiju sākuma Padomju Savienībā. Bet pastāvošajam režīmam nevēlamo elementu  vajāšana, mocīšana un iznīcināšana bija sākusies krietni vien agrāk un vēl ilgi turpinājās arī pēc baigā, nolādētā 1937. gada. Staļiniskās represiju nāves dzirnas samala miljoniem dzīvību. Arī latviešu. No tolaik Padomju Savienībā dzīvojošiem 200 000 latviešu likvidēti tika vismaz 70 000. šo baigo gadu daudzas liecības atrodamas arī Latvijas Valsts arhīva dokumentu glabātavās. Šoreiz pakavēsimies tikai pie dažām no tām.

Valsts latviešu teātris "Skatuve" Maskavā
Arestētie darbinieki:

1. Krūmiņš Kārlis Jāņa d., dzimis 1897., arestēts 1937. g. 16. dec., mākslinieciskā vadītāja vietnieks.
2. Baltausis Jānis Jāņa d., dzimis 1894., arestēts 1937. g. 5. dec., KPFSR nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
3. Bancāns Roberts Fri‰a d., 1891., arestēts 1937. g. 30. nov., KPFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, teātra direktors.
4. Vanadziņš Ādolfs Jēkaba d., 1884., arestēts 1937. g. 29. nov., KPFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, režisors.
5. Forstmanis Vilis Kristapa d., 1894., arestēts 1937. g. 15. dec., aktieris.
6. Zēbergs Oskars Oskara d., 1905., arestēts 1937. g. 8. dec., aktieris, partkoma sekretārs.
7. Leiko Marija Kārļa m., 1887., arestēta 1937. g. 15. dec., aktrise.
8. Zudraga Zelma Pāvila m., 1910., arestēta 1937. g. 15. dec., aktrise.
9. Peika Anna Jāņa m., 1904., arestēta 1938. g. 17. līdz 25. janv., aktrise.
10. Boksberga Zelma Vilhelma m., 1912., arestēta 1937. g. laikā no 9. līdz 15. dec., aktrise.
11. Kalniņa Marta Jāņa m., 1892., arestēta 1937. g. 9. līdz 15. dec., aktrise.
12. Krūmiņš Augusts Dāvja d., 1894., arestēts 1937. g. 3. dec., aktieris.
13. Zvagulis Alberts Jēkaba d., 1904., arestēts 1937. g. 15. dec., aktieris.
14. Bancāns Rūdolfs Friča d., 1898., arestēts 1937. g. 15. dec., aktieris.
15. Bērziņa Lidija, 1901., arestēta 1937. g. 9. - 15. dec., aktrise, vietējās komitejas
priekšsēdētāja.
16. Baltausis Kārlis Jāņa d., 1904., arestēts, 1937. g. 15. dec., aktieris.
17. Feldmans Ēriks Fridriha d., 1913., arestēts 1938. g. 17. līdz 28. janv., aktieris.
18. Oše Andrejs Jēkaba d., 1899., arestēts 1937. g. 15. dec., aktieris.
19. Baltgalvis Voldemārs Matīsa d., 1911., arestēts 1938. g. 17. līdz 28. janv., aktieris.
20. Cīrulis Roberts Pētera d., 1896., arestēts 1937. g. apmēram 16. dec., aktieris.
21. Ulmanis Fricis, 1899., arestēts 1937. g. 3. dec., apgaismošanas un skatuves meistars.
22. Lauberts Ansis Pētera d., arestēts 1937. g. dec., muzikālās daļas vadītājs.

Teātrim tuvi mākslas darbinieki

1. Veidemanis Kārlis Jāņa d.., arestēts 1937. g. dec., dekorātors.|
2. Grīnvalds Ernests, arestēts 1938. g. janv., grafiķis.
3. Lācis Anna, arestēta 1937. g. dec., režisore.
4. Balodis Kārlis, arestēts 1937. g. dec., aktieris, pēdējā laikā Prometeja tipogrāfijas darbinieks.
5. Zudrags Pāvils Kristapa d., 1881., arestēts 1938. g. 11. janv., galdnieks, partijas biedrs no 1903. g., Savienībā iebrauca (no Latv.) 1924.

Latviešu iznīcināšanas laiks

Par latviešu teātra "Skatuve" darbību un tā darbinieku dzīvesceļiem uzrakstīts jau diezgan daudz. šeit lasītāja uzmanību gribētos vairāk pievērst šā teātra aktieru un darbinieku aresta laikam. Tas galvenokārt ir 1937. gada decembris un 1938. gada janvāris - visplašākais latviešu iznīcināšanas laiks.

Lūk, vēl kāda liecība par latviešu apzinātu represēšanu. Tas ir fragments no LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja J. Vēvera 1958. gada 15. jūlija paskaidrojuma LKP CK locekļiem P. Plēsumam, J. Kalnbērziņam un V. Krūmiņam par savu darbību 1937. gadā:

No 1935. gada maija līdz 1937. gada oktobrim es strādāju par Tatārijas APSR Iekšlietu ministrijas 4. nod. priekšnieku (Kazaņā). [..] Līdz 1936. gada vidum Iekšlietu ministrijas orgāni cīņu pret kontrrevolucionārām izpausmēm veica, ievērojot pastāvošos likumus. 1936. g. vasarā par PSRS iekšlietu ministru tika iecelts VK (b)P CK sekretārs Ježovs. Drīz pēc tam tika saņemta Ježova direktīva par represiju veikšanu pret bijušajiem kulakiem. Bija pavēlēts izmeklēšanu pret bijušajiem kulakiem veikt un tā tika veikta ar vienkāršotām metodēm. Pietika ar to, ja bija dokumenti, ka apsūdzētajam bijusi kulaku saimniecība, tad par viņu tika uzsākta lieta. [..] Šīs lietas izskatīja sevišķā apspriedē: iekšlietu ministra, prokurora un partijas apgabala sekretāra sastāvā. šī trijotne pieņēma lēmumu, un ar to lieta bija izbeigta. [..] Drīz pēc tam, 1936. gada beigās un 1937. gadā, sekoja Ježova direktīva par masu represijām pret vācu tautības personām, pēc tam - pret poļu, somu, igauņu, latviešu un lietuviešu tautības personām. šo personu lietas tika kārtotas ar vēl vienkāršotākām metodēm. šīs lietas trijotne uz vietas neizskatīja, bet nosūtīja uz Maskavu PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajai apspriedei. šo lietu nosūtīšanu Sevišķajai apspriedei visos gadījumos sankcionēja prokurors. Minēto tautību personas tika apsūdzētas par to, ka viņas esot Polijas, Vācijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (pēc tautību pazīmēm) izlūkdienestu aģenti, kuri veicot spiegošanu un graujošu darbību PSRS teritorijā, vienā blokā ar trockistiem, zinovjeviešiem un labējiem (buhāriniešiem).

Patiesā latviešu iznīcināšanas kampaņa bija sākusies jau agrāk. Jau 1933. gadā Ļeņingradas apgabala Iekšlietu tautas komisariāta pārvaldes 3. nodaļas darbinieki bija sagatavojuši pilnīgi slepenu cirkulāru Orientieris latviešu nacionālistu centra lietā. Tajā tika norādīts uz "Vissavienības un Ļeņingradas latviešu nacionālistu centru" pastāvēšanu ar militārām grupām un to izveidoto plašo sacelšanos, diversiju un spiegu rezidentūru. Visur, kur vien dzīvoja latvieši, tika sastādīti represijām pakļauto saraksti, uz kuriem Ježovs un Višinskis bieži vien uzrakstīja rezolūciju: "Piespriests augstākais soda mērs."

Vispirms iznīcināja Ļeņingradā dzīvojošos latviešus, tad nežēlīgais represiju vilnis vēlās tālāk. Žēlots netika neviens, ne augsta ranga militārais vai saimnieciskais darbinieks, ne strādnieks, ne zemnieks, ne skolotājs. Pietika ar to, ja bija latvietis...

Soda vietās šāva 100 līdz 200, dažreiz pat 500 cilvēku dienā. Piemēram, Piemaskavā, Butovas poligonā, kur no 1937. gada augusta līdz 1938. gada oktobrim nošauti vairāk nekā 20 000 cilvēki, to skaitā 1 500 Latvijā dzimušie, 1938. gada 3. februārī nošāva 226 latviešus. 

Tajā dienā tika noslepkavoti arī latviešu teātra Skatuve aktieri un darbinieki: Roberts Bancāns, Kārlis Krūmiņš, Ādolfs Vanadziņš, Lidija Bērziņa, Zelma Boksberga, Irma Grase, Marta Kalniņa, Marija Leiko, Zelma Zudraga, Jānis Baltausis, Kārlis Baltausis, Voldemārs Baltgalvis, Rūdolfs Bancāns, Roberts Cīrulis, Vilis Forstmanis, Augusts Krūmiņš, Andrejs Oše, Fricis Ulmanis, Oskars Zēbergs. Un šādu, tagad zināmu, bet vēl neatklātu, latviešu masveida noslepkavošanas vietu bija daudz.

Par represiju apjomu laika posmā no 1921. līdz 1954. gadam var liecināt 1954. gada sākumā pēc PSKP CK sekretāra Hruščova norādījuma PSRS ģenerālprokuroram R. Rudenko PSRS iekšlietu ministra S. Kruglova un PSRS tieslietu ministra K. Goršeņina sagatavotā izziņa.

Tajā norādīts, ka šajā laikā par kontrrevolucionāriem noziegumiem Apvienotās Valsts politiskās pārvaldes kolēģija, Iekšlietu tautas komisariāta trijnieki (troikas), Sevišķā apspriede, Kara kolēģija, tiesas un kara tribunāli notiesājuši 3 777 380 cilvēku, to skaitā ar augstāko soda mēru - 642 680 cilvēku, ar ieslodzījumu cietumos un nometnēs uz 25 gadiem un mazāk - 2 369 220 cilvēku, ar izsūtījumu un nometinājumu - 765 180 cilvēku. 1953. gada beigās cietumos un nometnēs vēl atradās 407 946 cilvēki, kuri bija notiesāti par kontrrevolucionāru darbību. Pie tam pēc soda izciešanas nometinājumā bija nosūtīti 62 462 cilvēki.

Vēl jāpiebilst, ka 1953. gada sākumā tā saucamajā specnometinājumā (īpašs nometinājums) bija izvietoti 2 753 356 cilvēki, no kuriem 39 279 bija latvieši.

1997

  Atpakaļ  Back  

 Sākumlapa Home