Jauni pētījumi par ebreju genocīdu Latvijā

Rīgas pils Ģerboņu zālē Valsts prezidentes, vēsturnieku, sabiedrības pārstāvju un diplomātu klātbūtnē tautā laists Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 8. sējums Holokausta izpētes jautājumi Latvijā.

Komisija, kas pēc toreizējā valsts galvas Gunta Ulmaņa ierosmes izveidota 1998. gada novembrī, aicinot tajā pazīstamus Latvijas un ārzemju pētniekus, dokumentē un analizē mūsu valsts vēstures baltos plankumus divu okupāciju – padomju un vācu – gados. Līdz šim iznākušajos septiņos sējumos pētīta komunistu un nacistu režīmu darbība, to veiktās represijas, īpaši 14. jūnija deportācijas, situācija Latvijā Otrajā pasaules karā, holokausta izpētes problēmas, antisemītisma izpausmes Latvijā. Jaunajā izdevumā publicēti vēsturnieku nesen veikti pētījumi un citi materiāli par ebreju slepkavošanu Latvijas novados, par garīgi slimo iznīcināšanu, par Pērkonkrusta līdzdalību holokaustā, arī par Latvijas ebreju vajāšanu staļinisma norietā.

Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot sapulcējušos, vēlreiz atgādināja, cik nepieciešams ir skolu audzēkņiem atgādināt par ebreju iznīcināšanu Latvijā, lai jaunā paaudze mācītos apzināt rasisma un neiecietības postu.

Profesors Aivars Stranga referātā, kas apkopoja pētījumos izdarītos secinājumus, paziņoja, ka vēsturnieku darbs pilnībā noliedz divus agrāk plaši piesauktus apgalvojumus – pirmkārt, ka latvieši vai citi Latvijas iedzīvotāji paši organizējuši savu līdzpilsoņu nogalināšanu un, otrkārt, ka mūsu valstī bijis ilgs interregnum laiks jeb starplaiks divu okupāciju nomaiņā, kura laikā tad šie noziegumi it kā būtu izdarīti. Tādi apgalvojumi «joprojām parādās politiski motivētos pamfletos», paziņoja profesors, atsaucoties uz nesen Krievijā izdotu pusanonīmu sacerējumu. Vienlaikus A. Stranga atgādināja liecības, ka vācu organizētajās masu slepkavībās iesaistītie vietējie izpildītāji rīkojušies ļoti centīgi un neģēlīgi.

Profesors izteica pārliecību, ka turpmākajā pētniecībā ir nepieciešama Latvijas vēsturnieku cieša sadarbība ar holokausta dokumentēšanas centru Jad Vašem Izraēlā («kaut arī joprojām ir aizdomas pret mums») un pētniekiem ASV. Kā uzsvēra A. Stranga, komisija ar savu darbu pārliecina skeptiķus, kuru skaits sarūk, ka Latvijā ebreju genocīds tiek pētīts tikai tādēļ, lai valsts «iegūtu ieejas biļeti NATO».

Kā krājumā raksta vēsturniece Irēne Šneidere, ārvalstīs joprojām cirkulē daudz aplamas vēsturiskās informācijas – arī tāpēc, ka Latvijas pētījumu rezultāti reti iziet pasaulē.

Tādēļ Neatkarīgā vaicāja komisijas priekšsēdētājam profesoram Andrim Caunem, kāda varētu būt latviski izdoto publikāciju starptautiskā rezonanse. Vēsturnieks atzina, ka galvenā problēma ir finansu trūkums, jo tulkotāja honorārs var būt tikpat liels kā vēsturniekam par pētījumā ieguldīto darbu. Tomēr komisija plāno izdevumu angļu valodā, kurā tiks apkopoti vairāki nozīmīgi pētījumi.

Dainis LEMEŠONOKS, NRA 2003-05-08