Krājumā apkopoti 110 Latvijas Valsts arhīva fondu dokumenti par PSRS militāristu ilglaicīgo uzturēšanos un patvaļu Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Minētais krājums ir trešā - noslēdzošā grāmata par PSRS militāristu nodarītajiem zaudējumiem Latvijai. Krājuma "Izpostītā zeme" I daļā tika publicēti 162 dokumenti par PSRS militāristu radītajiem zaudējumiem Latvijas kultūrvidei, II daļā vēsturnieks Jānis Riekstiņš turpināja apzināt dokumentus par PSRS okupācijas armijas postījumiem Latvijas laukos - zemes piesavināšanos militāro objektu vajadzībām, viensētu iznicināšanu un zemnieku saimniecību pārvietošanu.

Krājuma III daļa ir izdota, pateicoties "Daugavas Vanagu" organizācijas finansiālajam atbalstam.

ISBN 9984-9063-0-2
ISBN 9984-9063-5-3

© Latvijas Valsts arhīvs, 1998, © Jānis Riekstiņš, sastādītājs, priekšvārda aut., 1998

SATURS

Priekšvārds
I Iebrucēju iekārtošanās Rīgā 1940.-1941. gadā
II Telpu piesavināšanās un militāristu patvaļa 1944 - 1952 g.
III Demobilizēto virsnieku saplūšana Rīgā
IV Okupantu armijas zaldātu un virsnieku kriminālnoziegumi
Saīsinājumi
Summary  
List of Documents

PRIEKŠVĀRDS

1995. gadā Latvijas Valsts arhīvs sagatavoja un publicēja dokumentu krājuma "Izpostītā zeme" I daļu; Tajā apkopoti 162 dokumenti par PSRS okupācijas armijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijas kultūrvidei. 1997. gadā izdota dokumentu krājuma "Izpostītā zeme" II daļa. 107 dokumenti atklāj postu, kādu PSRS armijas karaspēka daļas nodarīja Latvijas laukiem.

Dokumentu krājuma III daļā apkopoti 110 dokumenti par PSRS militāristu ilglaicīgo uzturēšanos un patvaļu  Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Publicētie dokumenti sakārtoti 4 nodaļās un aptver laika posmu no 1940. gada jūnija līdz 1989. gada 27. janvārim. 1940. gada 17. jūnijā, iebrūkot Latvijā, PSRS okupācijas armija par savu galveno apmešanās vietu izvēlējās Rīgu. Tā savām vajadzībām piesavinājās dzīvojamās un saimniecības ēkas, Latvijas armijas kazarmas, noliktavas, sporta un kultūras iestādes. PSRS militāristi iekārtojās skolās, bērnu namos un medicīnas iestādēs. Ar katru dienu auga viņu prasības pēc jauniem dzīvokļiem un saimniecības telpām. Vietējās varas iestādes vienmēr apmierināja militāristu prasības. Īpaši postošs bija LPSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 9. aprija lēmums Nr. 8 par ēku nodošanu PSRS Aizsardzības tautas komisariāta bilancē (27. dok.). Pamatojoties uz to, PSRS militāristiem tika nodotas visas ēkas un celtnes, kurās tolaik bija izvietotas Sarkanās armijas Rīgas garnizona karaspēka daļas un kuras agrāk bija piederējušas Latvijas Republikas Kara ministrijai, kā ari tās civilo, iestāžu un privātpersonu telpas, kuras bija piesavinājušies PSRS militāristi. Šajā laikā Rīgā vērojama militāristu patvaļa. Dokumenti sniedz ziņas par kareivju un virsnieku izdarītajiem likumpārkāpumiem (14., 24., 25., 26. dok.) un pat kriminālnoziegumiem (103.-110. dok.)

Ļoti smagā situācijā Rīga nokļuva 2. pasaules kara beigās, kad pilsētā atkal saplūda visdažādākās Sarkanās armijas karaspēka daļas, štābi, aizmugures un speciālie dienesti. "Atbrīvotāji" Rīgā centās piesavināties, izlaupīt un izpostīt visu, kas vien bija iespējams. Īpaši cieta Mežaparks, pilsētas centrs, kā arī citi rajoni (101.-104. dok.). Arī pēc 2. pasaules kara beigām Sarkanās armijas pavēlniecība nesteidzās izvākt karaspēku no Rīgas, bet, tieši otrādi, sūtīja uz turieni arvien jaunas karaspēka daļas un militārās mācību iestādes (35., 36., 47., 49. dok.). Postošas sekas radīja 1945. gada vasarā Rīgā izvietotais Baltijas kara apgabala štābs ar neskaitāmām pārvaldēm un organizācijām (39., 40., 42. dok.). Šeit mājvietu rada PSR Jūras kara flotes, Valsts Drošības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, robežapsardzības un citu ieroču šķiru karaspēka daļas, mācību iestādes un noliktavas. Tās pieprasīja , arvien jaunas telpas un dzīvokļus. Daudzkārt PSRS militāristi sev iepatikušās telpas sagrāba patvaļīgi bez jebkādas vietējo varas iestāžu atļaujas (37., 38., 41., 43., 51., 52., 55., 56. dok.).
Pēc 2. pasaules kara, īstenojot Latvijas kolonizācijas un rusifikācijas politiku, PSRS centrālās varas iestādes sekmēja demobilizēto virsnieku plūsmu uz Rīgu (85., 86., 88., 90., 92., 97. dok.). Visiem tika piešķirti labiekārtoti dzīvokļi un citas sociālās privilēģijas (98., 99., 100. dok.).

Krājumā ietvertie dokumenti galvenokārt ir pirmpublicējumi no LPSR TKP-MP Speciālās daļas materiāliem (270. fonds, 1. slepenais apraksts) un Rīgas pilsētas izpildu komitejas materiāliem (1400. fonds). Publicēšanai izraudzīti dokumenti, kas vispilnīgāk raksturo PSRS militāristu patvaļu Rīgā, viņu impērisko, šovinistisko attieksmi pret pilsētu un tās iedzīvotājiem.

Krājumā publicēto dokumentu arheogrāfiskā apdare veikta saskartā ar vēstures avotu publicēšanas tradīcijām. Katram dokumentam dots virsraksts, kurā raksturots dokumenta saturs, norādīts dokumenta autors, veids, adresāts un sastādīšanas datums. Pēc dokumenta dota tā leģenda ar norādi par dokumenta autentiskumu un par to, kurā arhīva fondā, aprakstā, lietā dokuments glabājas. Liela daļa dokumentu ir krievu valodā un publicēti tulkojumā latviešu valodā, par to liecina norāde leģendā "tulkojums". Tiek publicētas tās atzīmes dokumentos, kas dod papildus informāciju par dokumenta tālāko ceļu, iesaistīto personu loku, notikumu attīstību un rezultātiem.

Dokumentu publicējot, saglabātas atzīmes "slepeni", "pilnīgi slepeni". Divpunkte tekstā nozīmē, ka izlaista krājuma tematam mazsvarīga vai neatbilstoša daļa. Oriģinālā trūkstošās vārdu daļas tekstā ievietotas kvadrātiekavās. Dokumentu šifros slāvu alfabēta burtu vietā tiek lietoti latīņu alfabēta burti (c-s, cc-ps). Tekstā saglabātas valodas un stila īpatnības, labotas gramatiskās kļūdas, acīmredzama pārrakstīšanās, neprecizitātes ģeogrāfisko nosaukumu rakstībā. Personvārdu rakstībā tiek saglabātas dokumentos lietotās formas (iniciāļi, tēva vārdi, uzvārdu galotnes). Ja dokuments ir parakstīts, tiek norādīts tās personas uzvārds, kas dokumentu parakstījusi. Ja dokuments nav parakstīts, bet norādīta persona, kurai tas jāparaksta, uzvārds minēts iekavās. Ja uzvārds dokumentā minēts netiek un parakstītāju precīzi noteikt nav iespējams, dota norāde iekavās - (Paraksts).  

SUMMARY

The first part of collection «Devastated Land», prepared by the State Archives of Latvia in 1995, includes documentary evidences about tremendous detriment to cultural environment of Latvia done by USSR militarists. The next issue - 2nd part of the collection «Devastated Land» comprises documents which reveal the~ facts about damage made by USSR militarists to Latvia's land.

The third part of document collection summarises documents bearing evidences about USSR militarists arbitrariness and long-term stay in Riga city.

The published documents cover the time period from the June of 1940 till January 27, 1989. During their in-road in Latvia on June 17, 1940 USSR occupational army chose Riga city as its main site. Residential houses as well as household buildings, quarters of Latvian Army, storehouses, sport and culture establishments were taken in possession of the Army to meet its needs. Schools, children's homes and medical establishments were occupied by USSR militarists. Their need for dwelling space and storehouses grew day by day. In all the cases local government satisfied the needs of USSR militarists. Resolution No.8 taken by LSSR Council of People Commissars on April 9, 1941 about delivery of buildings to the balance of the USSR People Commissariat of Defence was especially disastrous. On the basis of this resolution all the houses and buildings in which at that time were disposed units of the Red Army Riga Garrison and which previously belonged to the Ministry of War of the Republic of Latvia, as well as the premises of the civil institutions and private persons that were misappropriated by USSR military authorities were delivered to the militarists. Documents bear evidences about the legal offences and, in some cases, indictable offences committed by soldiers and officers.

At the end of the 2nd World War when different kind of Red Army divisions, quarters, administrative and special services gathered in Riga the situation in Riga became especially complicated. «Liberators» tried to inappropriate, plunder and devastate everything in Riga possibly. Red Army's high command did not seem to be in hurry to remove the military forces out of city, vice verse they continued to send to Riga even new military forces and to open military educational establishments. In summer 1945 Baltic Military District ~ headquarters, including innumerable administrators and

organisations, were disposed in Riga, which caused especially baneful consequences. Riga turned into abode for USSR Military Navy, Ministry of State Security, Ministry of the Interior, boarder guards and other military divisions, place for military schools and military storehouses. In many cases the premises, which USSR militarists took liking to, were occupied arbitrary, without asking permission to the local governments.

According to the colonisation and russification policy carried out by USSR in Latvia, USSR central authorities supported flow of ex service officers to Riga. They were supplied with flats with all amenities and granted other social privileges.

For this collection we have selected documents reflecting the arbitrariness of USSR militarists in Riga, to characterise their imperialistic and chauvinistic attitude towards the city and its inhabitants.

Krājumu sagatavojis Latvijas Valsts arhīvs. Dokumentu apzināšanu, atlasi un tulkojumu no krievu valodas veicis LVA Publikāciju daļas Periodisko izdevumu sektora vadītājs Jānis Riekstiņš, arheogrāfisko apstrādi - vecākā referente Līga Vītola, kopsavilkumu un dokumentu nosaukumus angļu valodā tulkojusi vecākā eksperte Anda Buševica.

Jānis Riekstiņš