|
Izdevniecība Sol
Vita
Karš, par kuru klusēja 2

Vēsturisks stāstījums. Grāmatas "Karš, par kuru klusēja, II"
pirmajā rakstā "Nacionālo partizānu kaujas
(1944-1955)" sniegti paskaidrojumi un papildinājumi pirmajā
grāmatā uzrakstītajam. Partizānu 16 galveno kauju konspektīvs
apraksts koncentrēts vienuviet ar šo kauju atrašanās vietām,
kas norādītas Latvijas kartē pēc tā laika administratīvā
iedalījuma, pirmajā grāmatā tas netika izdarīts. Šādā
redakcijā kauju aprakstus varētu izmantot pat kā mācību līdzekli.
Pēc profesora H.Stroda iznākušās grāmatas "Nacionālo
partizānu karš 1944.-1956." autoram bija iespējams aprakstīt
Stampaku kauju arī no okupācijas karaspēka viedokļa. Šinī grāmatā
Stampaku kaujas shēmā iezīmēta Šķilbēnu ciemata atrašanās
vieta, no kuras pulka komandieris Kuzņecovs vadīja uzbrukumu
Stampaku partizānu bāzei, pats atrazdamies 15 km attālumā no
kaujas objekta. Par sakarniekiem tika plānots izmantot
raitniekus. Vai tā nav Budjonija laika cienīga kaujas taktika?
Tas lieku reizi pierāda, ka armijas daļas šajā kaujā cietušas
tik lielus zaudējumus. Pēckara laika varas orgānu izvērstais
terors pret latviešu iedzīvotājiem dokumentāli un konspektīvi
aprakstīts grāmatas 2.daļā. Apraksts sniegts ar autora attiecīgiem
komentāriem. Jēkaba Bīskapa "meža brāļa" gaitās
piedzīvotais parāda Latvijas patriota nostāju tautas liktenīgajos
izšķiršanas brīžos un tas atspoguļots garajā stāstā
"Nāves eņģeļa pieskāriens". Šim stāstam pēc būtības
tāpat varētu dot nosaukumu - "Arī viens ir karotājs".
Interesanti atzīmēt, ka pirms desmit gadiem autors pazina Jēkabu
Bīskapu, toreiz vēl nezinādams par viņa dzīves gaitām kara
un pēckara laikā.
Grāmatā apraksta veidā sniegts tagadējās
Rēzeknes sabiedriskās darbinieces Antonijas Braslas dzīves stāsts.
To raksturo pārciestās grūtības, pazemojumi un pat izjūtas,
kas bija jāpārdzīvo Latvijas patriotei ilglaicīgajā okupācijas
periodā. Antonija Brasla tagad velta savu dzīvi un darbu atjaunotās
Latvijas augšupejai.
No
vietnes Jāņa
Rozes grāmatnīca
|