Apgāda “Atēna” sēriju “Dzīvā vēsture” turpina Annes Aplbaumas grāmata “Gulags: padomju nometņu vēsture”, kuru no angļu valodas tulkojusi Paula Prauliņa.

Grāmatai šogad piešķirta Pulicera balva nominācijā “Vispārējā dokumentālā literatūra”.

Sērijā “Dzīvā vēsture” jau iznākušas Antonija Bīvora “Berlīnes krišana 1945”, Viljama Taubmana “Hruščovs un viņa laikmets”, Saimona Sebaga Montefjores “Staļins: sarkanā cara galms” un Roberta Sērvisa “Ļeņins: patiesā biogrāfija”.

Annes Aplbaumas grāmata ir vēstures piemineklis, kur pirmo reizi detalizēti aprakstītas vienas no 20. gadsimta lielākajām šausmām: plašā padomju ieslodzījuma nometņu sistēma, kas vainojama neskaitāmu miljonu cilvēku nāvē.

“Gulags” ir vienīgā grāmata, kurā apkopota lielākā daļa Krievijā un Rietumos publicēto memuāru un rakstu par padomju nometnēm. Izmantojot tos, kā arī pati savus pētījumus NKVD arhīvos un intervijas ar cilvēkiem, kas palikuši dzīvi, Anne Aplbauma ir rakstījusi pilnībā dokumentētu Padomju Savienības nometņu sistēmas vēsturi: no pirmsākumiem cara laikā līdz milzīgajai izplatībai Staļina valdīšanas posmā, ziedu laikiem 40. gadu beigās un galīgam sabrukumam glasnostj periodā.

“Gulags” parāda, kā iespaidīgais nometņu tīkls, kas stiepās pāri visām divpadsmit Padomju Savienības laika zonām un kam cauri izgāja apmēram astoņpadsmit miljoni cilvēku, kļuva par valsti valstī — par atsevišķu civilizāciju ar saviem likumiem, tradīcijām, literatūru, folkloru, žargonu un ētiku. Autore apraksta dzīvi šajā ēnu valstībā: kā ieslodzītie strādāja (bieži sakropļojot vai inficējot sevi, lai izvairītos no darba), ko viņi ēda, kur gulēja, kā dzīvoja vai gāja bojā. Aplbauma izjautājusi sargus un cietumu uzraugus, aplūko šausminošos cilvēku pārvadājumus lopu vagonos, izpēta padomju arestu un tiesu būtību, Otrā pasaules kara un izglābšanās ietekmi, kā arī ārkārtējos nemierus 40. un 50. gados.

Anne Aplbauma Krievijas vēsturi un literatūru studējusi Jeilā, bet starptautiskās attiecības — Londonas Ekonomikas skolā un Svētā Antonija koledžā Oksfordā. Aplbauma rakstījusi žurnālam Economist, bijusi ārzemju ziņu redaktore un redaktora vietniece žurnālā Spectactor, kā arī komentētāja laikrakstos Evening Standard un Sunday Telegraph. Patlaban Gulaga autore ir Washington Post komentētāja un redakcijas kolēģijas locekle.

“Annes Aplbaumas Gulags ir nozīmīga un aizkustinoša grāmata. Daudzajos skrupolozo pētījumu gados viņa ir atradusi milzumdaudz šokējošu sīkumu, lai būtu iespējams radīt šausminošu un neaizmirstamu stāstu...” Antonijs Bīvors “Annes Aplbaumas darbs ir ārkārtīgi cilvēcīgs, viegli lasāms, niansēts un ļoti iespaidīgs pārskats par milzīgo un šausminošo gulaga fenomenu. Šis stāsts nāk pasaulē jaunā, pārsteidzošā veidā, spēcīgas emocijas kombinējot ar dziļu izpratni...” Roberts Konkvests

“Annes Aplbaumas Gulags ir pirmais mūsdienu zinātniskais pētījums par padomju režīma centrālo terora institūciju. To unikālu dara ne tikai rūpīgie avotu pētījumi, no kuriem daudzi agrāk nav bijuši zināmi, bet arī cilvēcīgā attieksme pret šīs pilnīgi necilvēcīgās sistēmas upuriem...” Ričards Paipss

“Gulags ir grandiozs sasniegums, padomju vēstures meistardarbs, viens no lielākajiem mūsu laika vēsturiskajiem epiem. Dedzīgi un ar garīgu skaidrumu Anne Aplbauma attēlo ne tikai visas spaidu darbu nometņu šausmas – Krievijas valsts sponsorētā genocīda sekas, bet arī ne mazāk šokējošo faktu, ka pasaule ir aizmirsusi tos miljonus, kas tur gāja bojā...” Airisa Čanga

“20. gadsimtam ar visiem tā slēptajiem noziegumiem un augstajiem ideāliem, kariem un tiesām, meliem un atklāsmēm aizejot vēsturē, mums vēl aizvien ir savāda sajūta, ka esam kādu uzdevumu atstājuši neizpildītu, ka ir palicis kāds nesamaksāts parāds vai nelaiķis, ko neesam atdevuši zemei. Šā spoka vārds ir gulags, un šī grāmata — visaptverošs pētījums par tēmu, ko lielākā daļa cilvēku cenšas aizmirst, — ir pirmais mēģinājums ļauno garu izdzīt...” Vladimirs Bukovskis 

Apgāds "Atēna", 4. oktobris 2004