Leģiona atceres dienā tomēr gaidāmas jauniešu akcijas

Leģiona atceres dienā tomēr gaidāmas jauniešu akcijas
Dita Arāja

Valstiski neatzītajā Latviešu leģiona piemiņas dienā 16.martā nav paredzēti oficiāli atceres pasākumi, tomēr gaidāms, ka aktivitātes pie Brīvības pieminekļa rīkos nacionālistiski noskaņotās latviešu jauniešu organizācijas. Kaut administratīvā rajona tiesa pirmdien par spēkā neesošu atzina Rīgas domes (RD) lēmumu nesaskaņot Kluba 415 pieteikto gājienu no Torņakalna stacijas līdz Brīvības piemineklim, tas nenozīmē, ka organizācijas pieteiktais gājiens ir atļauts, skaidro tiesneses palīgs Māris Markovs. Klubs 415 tiesai nav lūdzis atļauju gājienam, kaut, pēc Administratīvo pārkāpumu likuma, viņi to varēja darīt. Piedevām spriedums vēl nav stājies spēkā, un RD to var pārsūdzēt, taču — pēc 18.marta, kad būs publiskots tā pilnais teksts.

Tikmēr pie Valsts prezidenta kancelejas dibinātā Latvijas Vēsturnieku komisija izplatījusi oficiālu viedokli, skaidrojot latviešu leģiona vēsturi un noraidot Krievijas pārmetumus par latviešu leģionāriem kā kara noziedzniekiem.

Vēstures skaidrojums tulkots krieviski un angliski, un Ārlietu ministrija to izplatījusi Latvijas vēstniecībām, lai tām būtu fakti, uz ko balstīties, ārvalstīs skaidrojot Latvijas iedzīvotāju daļas aktivitātes leģiona atceres dienā.

RD pagaidām nekonkretizē, vai tiesas spriedumu pārsūdzēs, bet Kluba 415 vadītājs Guntis Diļevs saka — organizācija, visticamāk, nerīkos organizētu gājienu, bet 16.marta pēcpusdienā no Torņakalna līdz Brīvības piemineklim dosies individuāli. Pasākumā varētu piedalīties ap 50 cilvēku, viņš prognozē. Arī apvienību Visu Latvijai gatavojas godināt leģionārus. Tā, pie Brīvības pieminekļa stāvot ar valsts karogiem, iecerējusi veidot simbolisku aleju, ziņo LETA.

Latviešu nacionālo karavīru biedrība paziņojusi, ka gājienu Rīgā nerīkos, tikai otrdienas rītā piedalīsies atceres dievkalpojumā Doma baznīcā un pēc tam kritušos biedrus pieminēs Lestenes kapsētā. Tikmēr valsts, pašvaldības un drošības policija gatavojas pastiprināti uzmanīt iespējamās pasākumu norises vietas, ielās izvietojot vairāk policistu nekā ikdienā un Vecrīgā izvietojot mobilo dežūrdaļu. Jau no piektdienas pastiprināta uzmanība pievērsta ebreju memoriāliem, kapsētām un sinagogām, stāsta Valsts policijas preses pārstāve Zane Maskaļonoka.

Vēsturnieku komisijas skaidrojums par leģiona vēsturi radies kā atbildes reakcija uz Krievijas Ārlietu ministrijas memorandu, kurā, pēc vēsturnieku Ineša Feldmaņa un Kārļa Kangera domām, atsaucoties uz apšaubāmiem avotiem, nepatiesi mēģināts Latvijas un latviešu leģiona vēsturi raksturot kā nacionālā šovinisma un kolaboracionisma problēmu. "Latviešu ieroču SS divīzijas nav pielīdzināmas vācu ieroču SS vienībām. Latviešu leģiona piederība pie SS bija formāla. Latviešu karavīri nebija ne nacistiskās partijas biedri, ne SS organizācijas locekļi," vēsturnieku komisijas vārdā raksta I.Feldmanis un K.Kangeris. Viņi min interesantu faktu — latviešu leģionā dienējušie karavīri 1946.—1949.gadā kopā ar igauņiem, lietuviešiem un citu tautību pārstāvjiem amerikāņu virsvadībā piedalījās nacistisko kara noziedznieku tiesas procesu apsargāšanā, kas nebūtu iespējams, ja starptautiskā sabiedrība latviešu leģionārus uzskatītu par kara noziedzniekiem.

Latvijā peripetijas ap 16.martu atkārtojas ik gadu. Savulaik kādreizējie leģionāri pēc atceres dievkalpojuma devās uz Brīvības pieminekli, taču nu jau pāris gadu vecie karavīri no šādām aktivitātēm atturas, akcentējot, ka nevēlas raisīt iespējamās provokācijas. Nu jau vairākus gadus arī radikāli noskaņotās latviešu jauniešu organizācijas piesaka gājienus, taču tos RD vēl nekad nav atļāvusi.

Diena, 2004. gada 16. marts.

Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā nosoda notikušos latviešu leģionāru piemiņas pasākumus.
BNS, 18. marts 2004

"To reabilitācija, kuriem ir pasludinājis spriedumu Nirnbergas tribunāls, nosodot gan fašistisko ideoloģiju, gan nacistu izveidoto iznīcināšanas mašīnu SS formējumu veidā, ir iemīļotais jājamzirdziņš zināmiem politiskiem spēkiem Latvijā, kuri ir gādīgi uzņēmušies aizbildnību pār personām, kurus ir aptraipījušas tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju asinis. Turklāt, apzināti jaucot jēdzienus, leģionārus mēģina iztēlot par brīvības aizstāvjiem," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā.
"Ir zīmīgs fakts, ka brāļu kapos Lestenē, kā ziņo masu informācijas līdzekļi, pasākumā piedalījās Latvijas Saeimas deputāti, tostarp no pašreizējā valdībā ietilpstošās Tautas partijas," sacīts paziņojumā.

Krievijas ĀM uzskata, ka šo akciju mērķis ir "ne tikai heroizēt tos, kuri fašistiskā karaspēka rindās sēja nāvi un postu Eiropas laukos, bet arī mēģinājumi atrast viņu "ideāliem" vietu mūsdienu politiskajā dzīvē, un, izmantojot viņus kā piemēru, audzināt jaunatni".

"Taču Eiropas tautas labi atceras, kādu "brīvību" nesa "fīrera karavīri". Leģionāru slavināšanas recidīvi īpašu sašutumu izraisa Lielā Tēvijas kara veterāniem Krievijā, Latvijā un citās valstīs, kuri ir samaksājuši milzīgu cenu par pasaules atbrīvošanu no brūnā mēra. Maskavā uzskata, ka fašisma pakalpiņiem, lai kādos nacionālajos kostīmos viņi nebūtu uzcirtušies, Vēsture ir noteikusi vietu. Mēslainē," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Jau ziņots, ka vairāki simti sirmgalvju otrdienas rītā pulcējās Doma laukumā uz leģionāru atceres dievkalpojumu.

Pēc dievkalpojuma pie Brīvības pieminekļa pulcējās cilvēki ar ziediem, bet jaunieši ar karogiem rokās veidoja aleju. Pie pieminekļa dzirdamas arī dziesmas.

Leģionāru rīkotie publiskie pasākumi 16.martā, īpaši gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, ik gadu rada milzu ažiotāžu gan Latvijā, gan pasaulē. Lai gan viņi izmisīgi cenšas izskaidrot, ka nav bijušie SS vīri, ārpus Latvijas viņus parasti dēvē par bijušajiem esesiešiem.

Latvijas vēstures datu krātuve vēsta, ka latviešu "Waffen SS" leģionu izveidoja 1943.gadā. Tolaik iespējamā latviešu karavīru izkliedēšana pa vācu militārajām vienībām bija radījusi lielu satraukumu latviešu sabiedrībā, tādēļ leģiona dibināšanu uztvēra kā iespēju daļēji aizsargāt latviešu karavīru intereses.

Leģiona vienību apbruņojums un ietērps bija līdzīgs vācu vienībām. Kā papildu atšķirības zīmes leģionāriem uz formastērpu kreisās piedurknes bija vairodziņš Latvijas nacionālajās krāsās ar uzrakstu Latvija.

Latvija Krievijai pārmet vēstures grozīšanu
BNS 18. marts 2004

Dienu pēc Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) nosodošā paziņojuma saistībā ar 16.marta leģionāru piemiņas dienas pasākumiem ceturtdien uz Latvijas Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis, kuram norādīts uz Krievijas "apzināti nepatiesi atspoguļotiem vēstures faktiem".

Ārlietu ministrijā informēja, ka Krievijas "paziņojumā apzināti nepatiesi atspoguļoti vēstures fakti, ieskaitot Nirnbergas tribunāla spriedumus. Paziņojums ir tendenciozs un neveicina labas Latvijas un Krievijas attiecības". Vēstniecības pārstāvim iesniegti arī Nirnbergas tribunāla materiāli, kurus "Krievijas Ārlietu ministrija ir citējusi selektīvi".

Tāpat Krievijas pārstāvis atkārtoti informēts par Latvijas paveikto savas vēstures izvērtēšanā un Latvijas vēsturnieku komisijas slēdzieniem. Komisijā ietilpst vairāku valstu, tostarp Krievijas, pārstāvji. Latvijas ministrija arī norādījusi, ka "Krievija joprojām nav izvērtējusi savu vēsturi un nav atzinusi Latvijas okupācijas faktu". "Godīga vēstures izvērtēšana arī no Krievijas puses veicinātu savstarpējo sapratni un labākas kaimiņattiecības ar Latviju," vēstī Latvijas ĀM.

Latvijas ĀM arī norādīja "uz rasisma, antisemītisma un nacionālās neiecietības izpausmēm Krievijā" un izteica cerību, ka "Krievija adekvāti vērsīsies pret šīm negatīvajām parādībām savā valstī".

"Latvija norobežojas no jebkurām totalitārām ideoloģijām un politikām, izmeklē totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus un sauc vainīgos pie atbildības. Latvija nekādā ziņā nemēģina reabilitēt kara noziedzniekus, taču nav pieļaujams, ka Otrā pasaules kara upuri politisku mērķu vārdā tiek nepamatoti pasludināti par noziedzniekiem," uzsver ministrija.

16.marta pasākumi arī šogad izraisīja asu Krievijas reakciju. Trešdien Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā nosoda otrdien notikušos latviešu leģionāru piemiņas pasākumus.

"To reabilitācija, kuriem ir pasludinājis spriedumu Nirnbergas tribunāls, nosodot gan fašistisko ideoloģiju, gan nacistu izveidoto iznīcināšanas mašīnu SS formējumu veidā, ir iemīļotais jājamzirdziņš zināmiem politiskiem spēkiem Latvijā, kuri ir gādīgi uzņēmušies aizbildnību pār personām, kurus ir aptraipījušas tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju asinis. Turklāt, apzināti jaucot jēdzienus, leģionārus mēģina iztēlot par brīvības aizstāvjiem," teikts Krievijas ministrijas paziņojumā.

"Ir zīmīgs fakts, ka Brāļu kapos Lestenē, kā ziņo masu informācijas līdzekļi, pasākumā piedalījās Latvijas Saeimas deputāti, tostarp no pašreizējā valdībā ietilpstošās Tautas partijas," sacīts paziņojumā. Krievijas ĀM uzskata, ka šo akciju nolūks ir "ne tikai heroizēt tos, kuri fašistiskā karaspēka rindās sēja nāvi un postu Eiropas laukos, bet arī mēģinājumi atrast viņu ideāliem vietu mūsdienu politiskajā dzīvē, un, izmantojot viņus kā piemēru, audzināt jaunatni".

Sagaidot 16. martu
Kristaps Baņķis

Kā jau varēja gaidīt un nedēļas garumā arī novērot, ne īpaši labā nozīmē leģionāru vārdu locījusi krievvalodīgā prese. Notikumam garām nepagāja arī citi lielāki un mazāki Rīgas laikraksti.

"Dumjā Latvija"

"Šodien Latvija atkal uzkāps uz saviem grābekļiem — kārtējo reizi galvaspilsētā notiks gājiens par godu tiem, kas dienēja latviešu "Waffen SS" leģionā. (..) Šķībie skatieni no Rietumiem un nepārprotamie mājieni no Austrumiem paliek bez uzmanības. Tā kā "zig haiļ", dumjā Latvja," "Vesti segodņa" noskaldījis Aleksandrs Šuņins.

Ne bez ievērības un tieši todien gaismā celti Aivara Gardas izteikumi paša avīželē "DDD": "Uzskatu, ka tautai obligāti jāsāk pašorganizēties no apakšas. (..) Vēlreiz jāatgādina — šie krievvalodīgie fašisti saprot tikai spēku. (..) Pēc Satversmes valsts vara pieder tautai, bet šobrīd tā uzticēta mīkstmiešiem. Tādēļ, iekams tauta neņems varu savās rokās, nekas nemainīsies. Tas nozīmē, ka ir jāveido pašaizsardzības vienības. Nav jābaidās no pašiniciatīvas. Liela loma būtu zemessargiem, jo viņi jau tagad ir bruņoti — lai kāds tikai pamēģina viņus apspiest! Arī aizsargiem ir jāiesaistās. (..) Zemessargi, lai aizstāvētu savus tautiešus, var nākt bruņoti." Kā norāda "Vesti", Garda esot progresējis savās prasībās, aicinot uz vardarbību un te nu darbs esot drošības iestādēm. Ne ar pušplēstu vārdu laikraksts gan nepiemin, ka Gardas izteikumi bijuši vērsti pret krievu skolu aizstāvības štāba līdera Jurija Petropavlovska solījumiem "cīņā" iesaistīt viņa rīcībā esošos kaujiniekus.

Dažādas pasaules

"Čas" žurnāliste Valentīna Gribovska, jau zinot atbildi, uzklausījusi TSP Saeimas deputāta Valērija Agešina viedokli: "Esmu sašutis par šādu Liepājas pilsētas domes rīcību un kategoriski protestēju pret šādām akcijām. Jo īpaši nelāgi šis solis izskatās pirms pilsētas svētkiem — Liepājas dzimšanas dienas, kas notiks 18. martā, kā arī pirms mūsu valsts iestāšanās ES."

Kā pastāstījis deputāts, pilsētas valsts iestādes regulāri finansiāli palīdzot nacionālajai organizācijai "Daugavas vanagi" un šie izdevumi no vietējā budžeta, krasi krītot liepājnieku dzīves līmenim, esot amorāli. Laikraksts sašutis, ka ar pilsētas tēvu vieglu roku Liepāja ieiet civilizētajā savienībā, skanot esesiešu maršam.

Vēl sašutušāks spēj būt tikai Leonīds Fedosejevs, kuram pagalam dīvaini liekas paša apgalvotais, ka "daudzi Latvijas iedzīvotāji pamanās vienlaikus dzīvot divās pasaulēs — reālajā un ilūziju". 16. marts, viņaprāt, esot diena, kad šīs pasaules manāmi apmainoties vietām. Šādu prātojumu pārņemts, L. Fedosejevs vienā rakstā pamanījies pats padzīvoties vairākās pasaulēs un visvairāk jau paša krievvalodīgajai auditorijai tik bieži kultivētajā.

Leģionāru dienas tumšās puses

"Drošības policijas ieteikums domei nesaskaņot leģionāru atceres dienai veltītos pasākumus vispār ir aplausu vērts. Nez kuras valsts specdienesti vēl tik atklāti atzītos savā tizlumā, proti, nespējā novērst "ekstrēmistiski noskaņotu personu un organizāciju rīkotās provokācijas". Ja arī kāda no šīm ekstremālorganizācijām 16. martā sadomātu kaut ko spridzināt vai izraisīt citāda veida nekārtības, tad "Kluba 415" dažu desmitu entuziastu rīkotais gājiens diez vai būtu pats interesantākais mērķis. (..) Patlaban cīkstēšanās ar domi vairāk liekas nevis pēc karošanas par savu taisnību, bet gan personīgās atpazīstamības kultivēšana. Šādā veidā "Klubs 415" tiešām panāks to, ko vismaz vārdos vēlas vismazāk, tas ir, provokāciju kāda ekstrēma krievvalodīgā mestās olas izskatā (..) Rezumējot: augstākajām valsts amatpersonām beidzot vajadzētu nākt klajā ar oficiālu leģionāru gaitu novērtējumu, lai latviešu karavīriem, kas godam cīnījušies par savas tautas brīvību, nenāktos nepārtraukti just pazemojumu, ka viņi karojuši "tajā pusē" un tagad grasās atzīmēt savus svētkus. Nav ne mazāko šaubu, ka 17. marta rītā atkal varēsim lasīt dažādākos zurofu un vīzentālu paziņojumus ar Latvijas vēstures patieso izvērtējumu (pēc viņu domām), un tos nu gan beidzot vajadzētu nogriezt kā ar nazi," raksta Sandris Vanzovičs interneta portālā apollo.lv.

Saglabāt vēsu prātu

Laikraksta "Diena" žurnālists Askolds Rodins komentārā "Saglabāt vēsu prātu" raksta: "..gājiena organizatoriem jāapzinās, kādu atbildību viņi uzņemas, ja gājiens tomēr notiks un mūsu valstij naidīgi spēki izprovocēs nekārtības, kas tūlīt pat izraisīs starptautisku rezonansi."

Izmanto karalaika jauniešus

Dainis Lemešonoks laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicējis komentāru "Reklāmas pauze klusuma brīdī". Publicējam tā fragmentus.

"Ir pretīgi noraudzīties mēģinājumos vēlreiz izmantot karalaika jauniešus. Tolaik nacisti ar vietējo kolaborantu palīdzību viņus prettiesiski pārvērta par savu lielgabalgaļu, liekot zvērēt uzticību Lielvācijas vadonim. Tagad demokrātiskas Latvijas deldētāji nopūlas viņus piesaistīt politiskai spekulācijai.

Tā dēvētajiem latviešu nacionālistiem atkal nav nekā cita ko darīt kā aizrautīgi rūpēties par citu valstu televīziju ziņu dienestiem, lai tiem neizbeigtos sižeti par to, kā "Latvijā atdzimst fašisms". Tā vien rādās, ka atkal roka roku mazgā… Nekaunoties merkantili ekspluatēt vecus cilvēkus un viņu vēlmi pieminēt savus kritušos biedrus. (..) Mūsu valstij tā dēvētā leģiona jeb ieroču SS 15. un 19. divīziju izveide ir un paliek okupantu un viņu vietējo izpalīgu noziegums pret Latvijas pilsoņiem. Bet noziegumā varoņu nav, ir tikai upuri. Vai līdzzinātāji. (..)

Varbūt arī tieši tāpēc, kaut viņi jūtas savas valsts nodoti un aizmirsti, vecie vīri ik gadu pierāda, ka vērtē savu dzimteni, tās drošību un reputāciju pasaulē daudz augstāk nekā savu personisko aizvainojumu, nepiepildītās cerības saņemt oficiālu atzinību. Tā ir visnežēlīgākā kauja, ko viņi ir uzvarējuši, jo to šie cilvēki izkaroja paši sevī — neļaujot sevi kā statistus izmantot provokatoriem un politiskiem spekulantiem."

Nedrīkst vienkāršot

LU profesors Antonijs Zunda "Latvijas Vēstnesī" publicējis rakstu "16. marts latviešu leģiona vēstures kontekstā". Publicējam atsevišķas A. Zundas pārdomas.

"Latviešu karavīri, kas pēckara periodā apmetās uz dzīvi Rietumu valstīs, bez jebkādām problēmām katru gadu 16. martā atcerējās kritušos biedrus. Par to nevienā viņu mītnes zemē netika izteikti nekādi pārmetumi. Latvijā pirmo reizi 16. martu kā leģiona karavīru piemiņas dienu atzīmēja 1990. gadā. Arī tad neviens šo pasākumu nesaistīja ar nacisma glorifikāciju. Nopietna starptautiska uzmanība 16. marta pasākumiem Latvijā pirmoreiz tika pievērsta 1998. gadā, kad Krievijas prese un arī atsevišķi Rietumu valstu izdevumi rakstīja, ka Latvijā atdzimst nacisms, ka notiek SS spēku slavināšana. Tā bija dezinformācija. 16. marta atceres pasākumus Latvijai nelabvēlīga propaganda sāka izmantot nepamatotiem pārmetumiem un uzbrukumiem mūsu valstij un sabiedrībai. 16. marts Latvijas vēsturē nekā nav saistīts ar leģiona dibināšanu, nacisma ideoloģijas slavināšanu vai SS organizāciju. Tā ir tikai latviešu leģiona karavīru piemiņas diena. (..)

Drīz jau būs pagājuši 60 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, tāpēc būtu laiks atteikties no politiskās propagandas radītiem mītiem par šo tālo dienu traģiskajiem notikumiem. Viens no šādiem mītiem ir par latviešu leģionu. Mēs nedrīkstam vienkāršoti izvērtēt leģiona vēsturi, tajā ļoti daudz kā bija traģiska. Lielie latviešu tautas upuri karā bija veltīgi, tās valstiskums netika atjaunots."

Labāk gari nerunāt

"Rīgas Balsī" numura intervijā Silvija Veckalne intervējusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieku, bijušo frontes ziņnesi motociklistu Edgaru Skreiju, kurš jau daudzus gadus apzina latviešu leģionāru apbedījuma vietas. "Prātīgāk ir neiesaistīties savas taisnības pierādīšanā un gari nerunāt. Labāk, lai otrs pie tās patiesības nonāk pats," cita starpā sacījis E. Skreija.

2004. gada 17. marts

Būs leģionāru piemiņas gājiens
Uldis Rācenis

Rīgas domes drošības un kārtības jautājumu komiteja nolēma atbalstīt piemiņas gājienu pie Brīvības pieminekļa latviešu leģiona atcerei 16. martā un nodrošināt kārtību maijā, kad Rīgā svinēs Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo krievu skolu štābisti draud ar protesta akcijām 1. maijā.

Komiteja vienojās ieteikt domes izpilddirektoram Mārim Tralmakam atļaut leģionāru gājienu. — Leģionāri jau vairākus gadus pēc kārtas ir pierādījuši disciplinētību atceres pasākumos. Viņi rēķinās ar kopējo situāciju, — teica Zaļo un zemnieku partijas deputāts Pauls Putniņš.

Arī tēvzemietis Vilnis Zariņš nesaskatīja iemeslus gājienu neatļaut: — Leģionāru atceres pasākumi ir politiski ass jautājums tikai Latvijas valstiskuma pretiniekiem.

Savukārt "PCTVL" deputāts Aleksandrs Giļmans atbalstīja gājienu, sacīdams šādus vārdus: — Arī nacisma piekritējiem ir tiesības paust savus uzskatus.

Šāda leģionāru nodēvēšana par nacisma piekritējiem izraisīja asus protestus no citu deputātu puses. V. Zariņš skaidroja, ka leģionāri ir nacisma upuri gluži tāpat kā komunisma upuri šobrīd. "Latvijas ceļa" deputāts Aloizs Blonskis aicināja jautājumu nepolitizēt un diskusijas aprima.

Pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs uz komitejas priekšsēdētāja Andreja Vilka (LSDSP) jautājumu, vai policija spēs nodrošināt kārtību gājiena laikā, atbildēja apstiprinoši.

A. Vilks arī informēja, ka komitejas sēdi esot apmeklējusi ārlietu ministre Sandra Kalniete ar lūgumu domei palīdzēt nodrošināt kārtību no 30. aprīļa līdz 9. maijam, kad Rīgā notiks svētki ar koncertiem par godu Latvijas iestājai ES. Tam būšot nepieciešami apmēram 8000 latu. Komisija nolēma ierosināt domei ierobežot alkohola tirdzniecību vietās, kur būs koncertēšana, — 11. Novembra krastmalā, Doma laukumā un citur. Tiesa, pagaidām vēl nav zināms svētku norises plāns un cilvēku pulcēšanās vietas. — Mēs pieļaujam iespēju, ka svētku laikā varētu būt provokācijas no Latvijai naidīgiem spēkiem, tāpēc šajā laikā pastiprināta uzmanība jāpievērš drošībai, — teica A. Vilks.

A. Giļmans brīdināja, ka 1. maijā ir paredzēta plaša skolēnu protesta akcija pret izglītības reformu: — Mēs neatteiksimies no manifestācijas, pat ja dome tai nedos atļauju.

— Tātad jūs sakāt, ka mītiņu rīkosiet nelegāli? Tādā gadījumā ir veltīgi gaidīt komitejas atbalstu, — teica V. Zariņš.

P. Putniņš ironiski piebilda, ka valstij laikam būšot jāatliek iestāšanās ES, lai Giļmans varētu brīvi rīkot savus mītiņus. A. Vilks norādīja, ka maija mītiņš ir ārpus komitejas sēdes darba kārtības, un jautājums noklusa.

2004. gada 05. marts

16. martam veltītie pasākumi

Arī šogad 16. martā vairākas sabiedriskās organizācijas Rīgā un citās Latvijas pilsētās svinēs latviešu leģiona piemiņas dienu. "Mēs šo dienu vienmēr esam svinējuši un turpināsim svinēt. Tomēr tā nav nekāda svētku, bet gan atceres diena tiem, kas karoja, lai aizstāvētu Latviju no komunistu iekarotājiem," aģentūrai LETA sacīja Latvijas nacionālo karavīru biedrības (LNKB) priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis.

16.marta rītā pl.10 Doma baznīcā notiks piemiņas dievkalpojums. Pēc tam LNKB biedri dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet pl.14 Lestenes Brāļu kapos paredzēts piemiņas brīdis, kuru vadīs Tukuma draudzes mācītājs Jānis Saulīte. Leģionāri savus biedrus atcerēsies, iekurot ugunskurus pie Rumbu akmens, kas ir piemineklis sešām Kurzemes lielkaujām Otrā pasaules kara laikā.

Šajās kaujās krita trīs ar pusi tūkstoši latviešu leģionāru. Kritušo apzinātie vārdi ir iegravēti Lestenes Brāļu kapu piemiņas sienā. Kā pastāstīja Romanovskis, Lestenē iecerēts izveidot arī piemiņas birzi tiem leģionāriem, kuri pēc kara gāja bojā padomju režīma koncentrācijas nometnēs jeb lēģeros. Šobrīd tiek vākti dati par šiem cilvēkiem, un vasarā varētu sākties piemiņas vietas projektēšana.

LNKB nodaļas rīko atceres pasākumus visā Latvijā, arī Bauskā, Dobelē, Jūrmalā, Siguldā, Ventspilī, Lubānā, Saulkrastos un Cēsīs.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Leģiona atceres pasākumos gatavojas piedalīties apvienība "Visu Latvijai!". Kā ziņots apvienības interneta mājas lapā, daļa "Visu Latvijai!" biedru kopā ar leģionāriem pēc dievkalpojuma dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet citi no pl. 10:30 izveidos "dzīvu aleju" pie pieminekļa, rokās turot Latvijas valsts karogus. Pēc ziedu nolikšanās apvienības "Visu Latvijai!" biedri kopā ar leģionāriem dosies uz Lestenes Brāļu kapiem, kur turpināsies piemiņas pasākumi.

"16.marts ir datums, kad katram ir jāizšķiras, kas mums ir nozīmīgāks - latviešu brīvības cīnītāji, vai arī Krievija un tās propagandas upuri. Latviešu leģionāri neapšaubāmi bija cīnītāji par Latvijas brīvību. Tieši vairodziņš ar Latvijas karoga krāsām bija vienīgā latviešu leģionāra motivācija, nevis idejas, ko sludināja tā laika okupanti - vācieši," uzskata "Visu Latvijai!".

Pl. 11 pie Okupācijas muzeja pulcēsies fonds "Latvietis", lai dotos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Fonda priekšsēža vietnieks Leonards Inkins aģentūrai LETA vēl nemācēja teikt, cik cilvēku atsauksies uz fonda aicinājumu pieminēt leģionārus, kā arī pieļāva iespēju, ka dienas gaitā fonds "Latvietis" iesaistīsies arī citos leģionāru atceres pasākumos.

Leģionāru piemiņas pasākumos "obligāti" piedalīšoties arī Aivara Gardas vadītā Latvijas Nacionālā fronte (LNF). Kā aģentūrai LETA apliecināja LNF pārstāve Līga Krieviņa, šīs organizācijas pārstāvji plāno gan nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, gan pievienoties gājienam, ja tāds notiks.

Liepājā gājienu paredzējusi rīkot arī politiskā organizācija "Nacionālā Spēka savienība", aģentūrai LETA apliecināja tās līdzpriekšsēdētājs Viktors Birze.

Kā ziņots Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks (LSDSP) šodien nolēma nesaskaņot sabiedriskās organizācijas "Klubs 415" pieteikto gājienu latviešu leģiona atcerei. Tralmaks nav atļāvis gājienu, ņemot vērā Drošības policijas ieteikumu, kā arī sakarā ar to, ka pastāv pamatotas bažas, ka Latvijai nedraudzīgi spēki gājiena laikā varētu sarīkot provokācijas, tā apdraudot gājiena dalībnieku un citu personu drošību.

Organizācijas "Nē ES" un "Klubs 415" iepriekš aicina masu medijus neatspoguļot latviešu leģiona piemiņas pasākumus 16. martā. Pēc organizāciju vadītāju domām, parasti leģionāru atceres diena ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību tiek padarīta par neviennozīmīgu un savai būtībai neatbilstošu notikumu.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Kā ziņots, Latvijas oficiālā pozīcija latviešu leģiona vērtējumā balstās uz 1950. gada 12. septembra ASV pārvietoto personu komisijas secinājumu. "Baltijas ieroču SS vienības to mērķu, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību," pausts šajā secinājumā.

Ārlietu ministre Sandra Kalniete iepriekš norādīja, ka latviešu leģionāri nebija iekļauti Nirnbergas procesā, turklāt nacistiskā Vācija iesauca savā armijā vairāk nekā miljonu okupēto teritoriju karavīru. "Šie karavīri nevar būt atbildīgi par to, ka viņi piedalījās frontes cīņās. Latviešu leģionāri nebija nacisti, bet gan frontes karavīri, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību, nevis par Lielvācijas mērķiem," uzsvēra Kalniete.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

"Klubs 415" sagatavojis savu datu apkopojumu par latviešu leģionāriem Otrā pasaules kara laikā, kurā norādīts, ka latviešu leģions tika veidots pēc 1943. gada 10. februārī izdotās Ādolfa Hitlera pavēles. Tas notika, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, kas aizliedza okupētājvalstīm mobilizēt iekaroto zemju iedzīvotājus.

Par izvairīšanos no dienesta leģionā draudējis cietumsods par dezertēšanu. "Nevar noliegt, ka liela daļa cilvēku iestājās leģionā, kad tas sākumā tika formēts, lai nekad vairs nepieļautu otrreizēju padomju karaspēku ienākšanu Latvijā. Atsevišķas brīvprātīgo vienības Vācijas armijas rindās izveidojās jau 1941. gadā," norāda sabiedriskā organizācija.

Piecu mobilizāciju rezultātā vācu bruņotajos spēkos cīnījās 115 000 latviešu karavīru. No visiem iesauktajiem latviešiem tika formētas divas - 15. un 19. divīzijas -, kā arī vairākas palīgvienības.

"Lai vēlreiz apliecinātu to, cik uzticīgi bija latvieši savai ticībai un pārliecībai par brīvu Latviju, jāmin, ka atbildes leģionā skanēja tikai latviski, neskatoties uz to, ka tas bija pakļauts "Waffen SS". Latviešu komandieri aizstāvēja savējos un neatļāva vācu virspavēlniecībai nicīgi izturēties pret latviešu leģionāriem," norādīts "Kluba 415" sagatavotajā vēstures pārskatā.

Lielāko daļu leģionu komandēja latvieši, taču augstāko virspavēlniecību veidoja vācieši, izņemot vienu dienu visā leģiona pastāvēšanas vēsturē - 1944. gada 16. martu.

No 1944. gada 16. līdz 18. martam risinājās viena no smagākajām kaujām Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni "93,4". Šī augstiene bija stratēģiski svarīgs punkts abām armijām, tāpēc tās ieņemšanai bija izšķiroša loma. Augstienes rietumu pusē bija izvietojusies 19. divīzija, bet tās austrumu pusē - 15. divīzija. 16. marta rītā padomju karaspēks deva spēcīgu triecienu pa augstieni un leģionāru pozīcijām, tāpēc tās bija spiestas atkāpties. Turpmākie mēģinājumi salauzt leģionāru pretestību beidzās nesekmīgi. Vācu armijas vadība apzinājās augstienes lielo nozīmi un pavēlēja par katru cenu to atgūt. Šo uzdevumu uzticēja 15. divīzijas kājnieku priekšniekam, virspulkvedim Arturam Silgailim. Tā 18. martā tika dots trieciens padomju pozīcijām un jau ar minimāliem zaudējumiem augstiene tika atgūta. Pēc tam padomju armija uzbrukumus augstienei vairs neatsāka. Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu divīzijas cīnījās kopā. Tā bija arī vienīgā kauja visā karā, kad abu divīziju vienības cīnījās kopīgā latviešu vadībā. Šīs kaujas atcerei "Daugavas vanagu" organizācija 1952. gadā arī izraudzījusies 16. martu par Latviešu leģiona gadadienu.

"Pateicoties leģiona sīvajai pretestībai, no Latvijas emigrēt paspēja liels skaits cilvēku - inteliģence, valsts iestāžu darbinieki, kam draudēja izsūtīšana uz Sibīriju vai pat nāvessods," norāda sabiedriskās organizācijas pārstāvji.

No bijušajiem leģiona karavīriem veidojies arī nacionālo partizānu kustības kodols, īpaši Kurzemē. Tajā laikā plaši esot bijis izplatīts pieļāvums, ka atkārtosies 1919. gada notikumi, kas ļaus atgūt Latvijas neatkarību. Arī Brīvības cīņu laikā sākotnējo sabiedroto izvēle bija ierobežota un apstākļu diktēta.

"Leģiona veidošanās un latviešu attieksme radās noteiktajos vēsturiskajos apstākļos, tā izrietēja no ģeopolitiskās realitātes. Šobrīd nevienam nav nekādu tiesību izteikt pārmetumus par cīņu nacistu pusē. Gan tāpēc, ka tā bija apstākļu uzspiesta, gan tāpēc, ka leģionāri nevarēja zināt to, ko mēs par Otro pasaules karu zinām šodien," norāda organizāciju pārstāvji.

LETA

Nesagaidīja
Kristaps Baņķis

"Leģionāru piemiņas pasākumi notika bez starpgadījumiem," raksta "Diena". "Bez liekiem starpgadījumiem vakar pagāja latviešu leģionāru piemiņas diena," vēsta "Neatkarīgā Rīta Avīze". "Leģionāru diena: bez starpgadījumiem," raksta arī "Čas". It kā viens no otra norakstījuši – tāds iespaids rodas par leģionāru piemiņas pasākumu aprakstiem. Varētu pat padomāt, ka 16. martā tika gaidīts kaut kas ārkārtējs, kaut kas tāds, kas liktu aizrauties elpai un kā dēļ tagad var atviegloti nopūsties. Tātad nesagaidīja.

"Čas" žurnālistam Vadimam Radionovam, šķiet, primārais uzdevums bijis uzrakt kaut ko saviem lasītājiem tīkamu. Atradis ar: "Laukumā dāļāja Aivara Gardas izdoto avīzi "DDD". Tā piesaistīja īpašu tūristu uzmanību, kuri mēģināja saprast, kas tajā rakstīts. Un ļoti uzjautrinājās, ka arī viņus var pieskaitīt okupantiem — par latviešu valodas nezināšanu." Vairāk neko par paša ārzemju viesiem apstāstīto Latvijas vēstures "īso kursu", neko TĀDU nav varējis saskatīt.

"Leģionāri ir noguruši", "16. marts pagāja bez lielām svinībām," secinājis Kirills Rezņiks-Martovs laikrakstā "Telegraf".

Savukārt "Bizness & Baltija" lējuši žulti, cik spējuši: virsrakstā "Leģionāri bradā ceļu uz Eiropu". "Beļģi, holandieši, dāņi, franči, angļi, itālieši, arī paši vācieši vakar guva iespēju vēl reizi nopietni padomāt, kādu Latviju viņi uzņem Eiropas kopējā saimē: tādu, kas skaļi pieskaita sevi demokrātisko valstu saimei, vai tādu, kas, ne aci nepamirkšķinot, ir spējīga uzspļaut un sabradāt tās vērtības," izvirdis laikraksta žurnālists Andrejs Karatajevs.

Sevišķi piestrādājis "Vesti segodņa": "Vakar bijušie "Waffen SS" kaujinieki un viņu sekotāji kārtējo reizi nodemonstrēja visai pasaulei savu pieķeršanos nacionālsociālisma idejām." Cinisms jaušams vai katrā žurnālista Igora Meidena teikumā – "leģionāru atliekas mirka lietū pie Mildas", "ar katru reizi to, kuri mīl atzīmēt kaunpilno latviešu leģiona "Waffen SS" pagātni, paliek arvien mazāk un mazāk", "kādi "svētki", tādi "varoņi"" u. tml.

Abiks Elkins nez kāpēc pat piezvanījis citas valsts politiķim Dmitrijam Rogozinam, lai noskaidrotu viņa pārdomas. "Lai arī cik būtu skumji atzīt, SS leģiona diena jau kļūst par Latvijas vizītkarti ES. Tieši ar šo dienu Latvija 1. maijā arī iestāsies Eiropas Savienībā. Brisele ļoti ātri sapratīs, kas iekļaujas tās Eiropas saimē. Bet tad jau būs pārāk vēlu kaut ko mainīt. Baidos, ka šī slimība ar kodēto nosaukumu "16. marts", no Latvijas var ātri pārmesties uz visu "Eiropas ķermeni"," pats sevi pārbiedējis Latvijas melnajā sarakstā esošais politiķis.

2004. gada 18. marts

Liepājā
Mārgita Mielava

Politiskā organizācija "Nacionālā spēka savienība" Liepājā rīkoja ielu gājienu uz Liepājas Centrālkapiem, lai noliktu ziedus pie pieminekļiem no padomju režīma cietušajiem. "Daugavas vanagi" ziedus bija nolikuši stundu agrāk.

Uz gājienu bija ieradušies nedaudz pāri par trīsdesmit cilvēku. Tomēr gan pa ceļam, gan pašā kapsētā gājiena dalībniekiem vēl piepulcējās, līdz pie pieminekļiem bija ap septiņdesmit ziedu nolicēju. Vairāki no jauniešiem Centrālkapos pauda savus uzskatus par leģionāru nozīmi Latvijas vēsturē.

Sākotnēji klīda runas, ka neļaus šo gājienu rīkot drošības apsvērumu dēļ, jo nacionālboļševiku kustība bija izteikusi dažādus draudus. Tomēr dome akceptēja pasākumu, jo to aizliegt neesot juridiska pamata. Tieši tāpēc bija norīkota pastiprināta policijas iestāžu uzraudzība. Nekādas nacionālboļševiku provokācijas gājiena laikā nenotika.

Kā pastāstīja Liepājas pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis, gājiena organizatoriem tomēr tika sastādīts konstatācijas akts par to, ka pārsniegts atvēlētais laika limits. Turklāt esot izdarīts pārkāpums, sakot uzrunas kapos, jo bijis atļauts vien gājiens un ziedu nolikšana.

Nacionālā spēka savienības priekšsēdētājs Aigars Prūsis skaidroja, ka piemiņas brīdī cilvēki gribējuši izteikties un viņš negribējis runātājus pārtraukt. Organizācija samaksāšot policijas uzlikto sodu

2004. gada 17. marts

Piemin leģionārus. Rīgā
Uldis Rācenis

Daudzviet Latvijā vakar notika leģionāru atceres dienas pasākumi.

Rīgā leģionārus pieminēja ar aizlūgumu Doma baznīcā, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un gājienu.

— Šodien pieminam brīvību, par ko tik dārgi maksāts, un savu tautu, kuras daļa esam. Karavīram jānoliedz sevi, lai varētu cīņā uzvarēt. Tiem, kas šodien bauda brīvību un labklājību, jāapzinās, ka tā nākusi ar cīņu, un jāpateicas jums, — rīta pusē no Doma baznīcas kanceles teica baznīcas draudzes mācītājs Elijs Godiņš. Aizlūgums baznīcā pulcēja pāris simtu vecāka gadagājuma ļaužu.

Pēc aizlūguma ļaudis devās gājienā uz Brīvības pieminekli, kur viņus sagaidīja patriotiskās apvienības "Visu Latvijai!" jaunieši ar 18 Latvijas karogiem. Jauniešu turētie karogi veidoja aleju, caur kuru vecie ļaudis ar ziediem un vainagiem rokās devās uz pieminekļa pakāji, kur nolika ziedus. Ļaužu vidū bija Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis, no politiķiem — tēvzemieši Pēteris Tabūns un Juris Dobelis. Citus varasvīrus neredzēja. Ziedus nolika arī fonda "Latvietis" pārstāvji.

Pasākumu pie Brīvības pieminekļa uzraudzīja pašvaldības policija, kā arī citi likumsargi.

Uz jautājumu, kāpēc leģionāru atceres dienā pie Brīvības pieminekļa tik maz tautas kalpu deputātu, J. Dobelis atbildēja: — Jautājums, vai viņi tiešām ir tautas kalpi, jo tautai jākalpo arī darbos, ne tikai vārdos. Man par citiem ir grūti izteikties, es uzskatu: ja es cienu savu tautu un leģionārus, tad mana vieta ir šeit.

Pensionāre Anna Pļavniece katram karognesējam personīgi pateicās par atbalstu un patriotismu: — Paldies, jūs esat lieliski puiši. Viņa priecājās par leģionāru atceres pasākumu, kas nav nodots aizmirstībai: — Es mīlu mūsu leģionārus. Manā sirdī visu laiku ir bijis Latvijas tēls, vienmēr esmu bijusi uzticīga Latvijai, neesmu bijusi ne komjauniete, ne partijas biedre. Esmu turējusies un neesmu muguru liekusi. Esmu priecīga par šodienu, ka tomēr varējām satikties ar lielajiem patriotiem. Varētu teikt, ka leģionāri ir tautas varoņi.

Leģionāra dēls Pēteris Rostoks leģionāru atceres pasākumu martā apmeklē, pieminot tēvu, kura pīšļus pēc 40 gadiem atvedis no Birmingemas uz Latviju. Viņš tēvzemiešus kritizēja par nevēlēšanos iet Induļa Emša valdībā: — Mēs viņus ievēlējām, tāpēc viņiem bija pienākums iet valdībā. Viņam piebalsoja arī vairāki citi vecāka gadagājuma ļaudis.

Karogu turēja arī patriotiskās apvienības "Visu Latvijai!" vadītājs Raivis Dzintars, kurš izteica nožēlu, ka leģionāru atceres diena pulcējusi maz ļaužu: — Ja paskatās agrāko gadu fotogrāfijas, kad pie pieminekļa nāca tūkstoši, paliek skumji.

Turklāt cita patriotiska jauniešu kustība "Klubs 415" izvēlējusies 16. martu svinēt atsevišķi (viņi rīkoja gājienu no Torņakalna uz Brīvības pieminekli vakar vakarā), kas liecinot par vienotības trūkumu Latvijas patriotu vidū.

— Šo dienu esam atzīmējuši un vienmēr turpināsim atzīmēt. Tomēr 16. marts nav svētku diena, bet gan atceres diena tiem, kas karoja, lai aizstāvētu Latviju no komunistu iekarotājiem, — teica N. Romanovskis.

Neskatoties uz nemīlīgo laiku, pēc ziedu nolikšanas vīri nesteidzās izklīst un draudzīgā pulciņā dziedāja latviešu karavīru dziesmas.

2004. gada 17. marts

Bažījas par "jaunajiem ekstrēmistiem"
Uldis Rācenis

Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē uzaicinātais drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks vakar pauda bažas par jauniešu skaita pieaugumu 16. marta leģionāru atceres pasākumos un deputātus informēja, ka ekstrēmo organizāciju aktivitātes palielinoties.

Slēgtā komisijas sēdē J. Reiniks deputātus informēja par 16. marta leģionāru piemiņas pasākumu norisi. Kad pirms komisijas sēdes jautāju, kāds ir sarunas iemesls, komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans no Zaļo un zemnieku savienības skaidroja — 16. marta pasākumos pēdējos gados piedalās arvien vairāk jauniešu un arvien mazāk īsto leģionāru un viņu piederīgo, un viņš pieļaujot iespēju, ka nākotnē jauniešu skaits šādos pasākumos pieaugs, kas, viņaprāt, esot bīstama tendence. V. Krištopans norādīja, ka jauniešiem nav izpratnes par 16. marta nozīmi un atceres datums vienkārši tiek izmantots politisku mērķu sasniegšanai.

Uz manu jautājumu, vai 16. martā leģionāru atceres pasākumā Liepājā pašvaldības policija nešāva pār strīpu, sastādot aktu leģionāru piemiņas godinātājiem par runu teikšanu Liepājas Centrālkapos (par to "LA" rakstīja vakardienas numurā), viņš nevēlējās atbildēt, jo tā neesot viņa kompetence. Viņš vienīgi norādīja, ka nav nosodāma leģionāru pulcēšanās kritušo biedru kapa vietās, taču, viņaprāt, nav atbalstāma masu pasākumu rīkošana, kuros piedalās jaunieši bez izpratnes par atceres dienu.

Arī deputāts Mareks Segliņš no Tautas partijas atteicās vērtēt Liepājas pašvaldības policijas lēmumu, jo neesot redzējis lietas materiālus: — Neesmu no tiem politiķiem, kas vērtē tiesu spriedumus. Protams, sodīt par uzrunu teikšanu kapos ir muļķīgi, tomēr, nezinot lietas apstākļus, nevaru spriest, vai sods bija taisnīgs vai ne. Iespējams, ka lietā bija papildu apstākļi.

J. Reiniks sprieda, ka Liepājas policija varēja vienkārši brīdināt ļaudis, ka Liepājas domei pieteiktajā gājienā uz kapiem neietilpst runas, un protokolu nesastādīt. Drošības policijas priekšnieks arī teica, ka 16. martā viss esot noritējis mierīgi, bez provokācijām. Viņš tuvāk nekomentēja DP ieteikumu Rīgas domei nesaskaņot "Kluba 415" gājienu no Torņakalna līdz Brīvības piemineklim, vien norādīja, ka demokrātiskā valstī lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ko arī izdarīja "Klubs 415".

M. Segliņš līdzīgi saviem kolēģiem nevēlējās izpaust komisijā nolemto, aizbildinoties ar valsts noslēpumu. Andrejs Klementjevs no Tautas saskaņas partijas gan bija runīgāks un īsi atstāstīja, ka komisijas sēdē J. Reiniks paudis bažas, ka politiskajos pasākumos 16. martā un krievu skolu pretinieku akcijās piedalās arvien vairāk jauniešu. — Kādreiz 16. marta gājiens bija tikai veco leģionāru pasākums, bet šodien tajā piedalās arvien vairāk jauniešu, tāpēc jābūt uzmanīgiem, jo kādi politiskie spēki var izmantot jauniešus politisko dividenžu iegūšanai gan leģionāru pasākumos, gan štābistu akcijās, — atreferēja A. Klementjevs.

2004. gada 18. marts

Leģionāri gājienā neies
Aija LULLE

Sirmie vīri izsit trumpi no provokatoru rokām – kritušos piemin sirdīs, nevis gājienā

Latviešu leģiona atceres dienā Latvijas Nacionālo karavīru biedrība (LNKB), tāpat kā ik gadus, pieminēs Latvijas valsts, Latvijas tautas un Latvijas karavīru traģiskos likteņus Otrā pasaules kara laikā. Taču sirmie vīri neies gājienā, lai neļautu sevi izmantot kā marionetes to rokā, kuri alkst sensācijas vai vēlas sagrozīt faktus par Latvijas leģionāriem.

"Mums ir iepriekšējo gadu pieredze, kad 16. martā leģionāru gājienu centās izdevīgi izspēlēt kā pret demokrātiju, cilvēktiesībām un brīvību vērstu nacistu, fašistu organizētu akciju. Tādēļ LNKB leģionāri arī šogad neies organizētā gājienā, bet godinās savu pretstaļinisko, pretkomunistisko cīnītāju godpilnu piemiņu leģionāru atceres dienā dažādos veidos kā Rīgā, tā arī daudzās vietās visā Latvijā, nosodot komunismu, okupāciju un nacismu," teikts LNKB paziņojumā.

Šogad aprit sešdesmit viens gads, kopš izveidoja leģionāru divīzijas.

Piecu mobilizāciju rezultātā vācu bruņotajos spēkos cīnījās 115 000 latviešu karavīru. No visiem iesauktajiem latviešiem tika formētas divas – 15. un 19. – divīzijas un vairākas palīgvienības.

No 1944. gada 16. līdz 18. martam risinājās viena no smagākajām kaujām Veļikajas upes austrumu krastā. Augstienes rietumu pusē bija izvietojusies 19. divīzija, bet tās austrumu pusē – 15. divīzija. 16. marta rītā padomju karaspēks deva spēcīgu triecienu augstienei un leģionāru pozīcijām, tāpēc tie bija spiesti atkāpties. Šīs kaujas atcerei Daugavas vanagu organizācija 1952. gadā arī izraudzījusies 16. martu par Latviešu leģiona gadadienu, liecina sabiedriskās organizācijas Klubs 415 apkopotā vēsturiskā informācija.

Vīri atsakās no gājiena

Šodien vairākas sabiedriskās organizācijas Rīgā un citās Latvijas pilsētās svinēs latviešu leģiona piemiņas dienu. Pulksten 10.00 Doma baznīcā notiks piemiņas dievkalpojums. Pēc tam LNKB biedri dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet pulksten 14.00 Lestenes Brāļu kapos paredzēts piemiņas brīdis. LNKB nodaļas rīko atceres pasākumus visā Latvijā, arī Bauskā, Dobelē, Jūrmalā, Siguldā, Ventspilī, Lubānā, Saulkrastos un Cēsīs.

Paredzēti arī citi pasākumi. Rīgas rajona administratīvā tiesa vakar atcēla pilsētas izpilddirektora Māra Tralmaka lēmumu nesaskaņot Kluba 415 rīkoto leģionāru atceres gājienu 16. martā, un tas nozīmē, ka šodien gājienam nebūs juridisku šķēršļu. Klubs 415 iepriekš aicināja masu medijus neatspoguļot latviešu leģiona piemiņas pasākumus. Pēc organizācijas vadītāju domām, leģionāru atceres diena ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību tiek padarīta par savai būtībai neatbilstošu notikumu. Taču tādā ziņā nav saprotams, kādēļ vispār organizācija rīko gājienu, ja paši leģionāri no tā ir atteikušies. Jāatgādina, ka Drošības policija iepriekš neieteica to rīkot, bažījoties, ka ekstrēmisti leģionāru piemiņas pasākumus varētu izmantot provokācijām.

Jau trīs gadus leģionāri nedodas gājienā. "Tas tiem, kas vēlas provokācijas, izsita trumpi no rokām," sacīja LNKB priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis.

Vīri ir gados, viņu kļūst aizvien mazāk. 1993. gadā vēl bija ap 11 tūkstoši leģionāru, pašlaik, N. Romanovskis lēš, " ja 5 tūkstoši ir palikusi, tad tas jau ir daudz".

Pašiem jāizvērtē sava vēsture

Pagājušajā gadā Valsts prezidenta kancelejas vēsturnieku komisijas kārtējā rakstu sējuma klajā nākšanas dienā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga daudzu ārvalstu diplomātu klātbūtnē teica nozīmīgus, kodolīgus vārdus: "Vēstures izvērtēšana ir tikai brīvas un suverēnas valsts privilēģija, tā mums ir jāizmanto." Sējumā Okupācijas režīmi Latvijā 1940. –1956. gadā iekļauts vēsturnieka Ineša Feldmaņa pētījums Latviešu un citu nevācu tautu ieroču SS vienības Otrajā pasaules karā: kopīgais un atšķirīgais. Viņš tajā akcentē, ka ir jāturpina pētīt latviešu leģions. Reizē ir jāatspēko plaši izplatītā dezinformācija par to, jo nav nekāda pamata saistīt latviešu leģionārus ar kara noziegumiem. I. Feldmanis pētījumā norāda, ka "Latvijā, arī Igaunijā, leģiona veidošana lielā mērā notika tiešas mobilizācijas rezultātā. Īsto brīvprātīgo bija maz. To īpatsvars nepārsniedza 15 procentus. Tas, ka vācu okupācijas vara visur lietoja apzīmējumu "brīvprātīgie", bija vienīgi māņu manevrs, lai slēptu, ka mobilizācijas akcijas bija nelikumīgas".

Pērn arī bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete skaidri pauda Latvijas ārlietu resora nostāju leģionāru jautājumā, uzsverot, ka Latvija, tāpat kā ASV, latviešu leģiona vērtējumā balstās uz 1950. gada 12. septembra ASV pārvietoto personu komisijas secinājumu. "Baltijas ieroču SS vienības to mērķu, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību," ir teikts secinājumā.

Taču valsts augstāko amatpersonu attieksme pret leģionāriem un viņu gājienu piemiņas dienā ne vienmēr ir bijusi skaidra un atklāta. 1998. gadā Latvijas televīzijas (LTV) žurnāliste Odita Krenberga ieguva gan Nacionālās radio un televīzijas, gan LTV balvas par sižetu, kurā viņa atspoguļoja gan gājienu, gan ap to radītās provokācijas, gan to, kā augstākās valsts amatpersonas izvairās atbildēt uz jautājumiem par leģionāriem. "Tiešām, viņi izturējās diezgan gļēvulīgi," atceras O. Krenberga.

"Mēs esam spējīgi izskaidrot, bet, vai viņi [tie, kas vēlas rīkot provokācijas] vispār vēlas, lai izskaidro," saka Okupācijas muzeja pētnieks, vēsturnieks Uldis Neiburgs, uzskatot, ka tādējādi "problēma ar leģionāriem nav vēsturiska, bet drīzāk gan politiska".

Palīdziet Latvijai

Ap leģionāru gājienu saceltā ažiotāža varēja izvērsties par nopietnu šķērsli Latvijas ceļā uz NATO. Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) pārstāvji gāja pie leģionāriem un aicināja viņus, Latvijas patriotus, palīdzēt savai tēvzemei – neļaut sevi izmantot. "Mēs divus gadus gājām runāt ar leģionāriem, lai viņi neļauj sevi izmantot starptautiskās preses, īpaši krievu preses rokām. Un viņi atteicās no gājiena. Zinu, viņiem bija grūti," sacīja LATO ģenerālsekretāre Dagnija Stuķēna.

Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvis Andrejs Ozoliņš arī savulaik aicinājis atteikties no gājiena. "Tā bija mūsu ilūzija, naivums, ka Rietumi mūs sapratīs, nāks palīgā .. Bet politikā ir tikai intereses. Tikai tagad pasaule pamazām, pamazām sāk saprast, ka bijām upuri starp divām lielvalstīm," saka N. Romanovskis.

Tāpēc LNKB oficiālajā paziņojumā raksta: "Uzskatām, ka jādara viss, lai neatgriezeniski nostiprinātu Latvijas valstiskumu un demokrātiju. Viens no izšķirīgajiem soļiem, kas sperts mērķa sasniegšanai ir dalība NATO. Mūsu izpratnē NATO organizācijas spēkos ir nosargāt demokrātiskās vērtības un nepieļaut jebkad mūsu valsts vēlreizēju okupāciju.

Neatkarīgā Rīta Avīze 2004. gada 16. marts

Leģionāri no dihlofosa nebaidās!
Artis Drēziņš

Tapis zināms, ka Krievijas pilsētās Kaļiņingradā, Maskavā un Sanktpēterburgā vervē jauniešus, kuriem piedāvā iespēju, netērējot savus līdzekļus, 16. martā — leģionāru piemiņas dienā — paviesoties Latvijā.

Tikšot atmaksāti pat uzturēšanās izdevumi, interesentiem tikai leģionāru piemiņas pasākumu laikā jāappūš tā dalībnieki no krāsu un dihlofosa baloniņiem. Šo pasākumu organizējot nacionālboļševikiem tuvu stāvošas personas, kas garantējot vīzu savlaicīgu sagādāšanu. Organizētāji esot arī parūpējušies par speciālu formu — melnu apģērbu. Nu gluži kā tādi melnsimtnieki piektajā gadā, kas uz Latviju tika sūtīti izrēķināties ar nepaklausīgajiem latviešiem! Krievijas impēriskie spēki vēl joprojām nevar nomierināties (šķiet — nevarēs vēl ilgi). Joprojām kādam neliek mieru sirmie leģionāri, kuri pirms sešdesmit gadiem cīnījās par savu zemi un savas tautas neatkarību, jā, arī atriebdami savu bērnu, vecāku, sievu un citu mīļo noslepkavošanu un izvešanu uz vergu nometnēm 1941. gadā. Šos neģēlīgos šausmu darbus, ja kādam aizmirsies, veica Krievijā dzimusī un spēkus guvusī vara. Tagad laiki gan ir nedaudz mainījušies, tomēr joprojām ir daudzi, kas mīļā piemiņā tur aizgājušās dienas, kad netraucēti plosījās padomju represiju aparāts, joprojām daudziem niez rokas pārmācīt nepaklausīgos latviešus. Un pat tas nekas, ka viņi dzīvo citā, neatkarīgā valstī. Gudri cilvēki teiktu — Otrais pasaules karš joprojām turpinās.

Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju Nikolaju Romanovski ziņas no Krievijas nepārsteidz, to viņš uzskata par komunistisko spēku agoniju, Latvijai tuvojoties ES, NATO un arvien vairāk attālinoties no Krievijas ietekmes. Nacionālboļševiku visatļautību vairo arī tas, ka joprojām pasaules līmenī nav sarīkots tribunāls komunisma teroram un tā īstenotājiem. Melu propaganda turpinās. 16. martā leģionāri pulcēsies piemiņas pasākumos lielākās Latvijas pilsētās un uz dievkalpojumu Doma baznīcā. Volhovas purvu un Kurzemes cietokšņu kaujās rūdījušies latviešu karavīri no dihlofosa nebaidās, viņi vienīgi cer, ka Latvijas drošības struktūras būs pietiekami profesionālas, lai tiktu galā ar nacionālboļševikiem, viņu ideju pārņemtajiem jauniešiem, viņus noķers un noskaidros, kas īsti krievu jauniešus sūta pret latviešu karavīriem. Gan jau melnie spēki sevi atklās!

Patiešām iespējams, ka tuvojas diena, kad drošības struktūrām nāksies sevi parādīt no vislabākās puses. Negribētos piedzīvot, ka 16. marts kļūtu par dienu, pēc kuras starptautiskajai sabiedrībai rastos iespaids, ka Latvija ir vieta, kur ārvalstu iesūtīti boļševistiski noskaņoti cilvēki drīkst ākstīties, aizskart par tēvzemi cīnījušos sirmgalvjus un viņu kritušo biedru piemiņu. Iespējams, ka jau laikus nepieciešams informēt starptautiskās institūcijas, ka Krievijas nacionālboļševiki Latvijā grasās rīkot provokāciju.

2004. gada 25. februāris

Plāno uzbrukt leģionāriem
Kristaps Baņķis

Kā noskaidrojis "Fakta" (publicējas "Vakara Avīzē "Vakara ziņas"") žurnālists Jānis Lasmanis, Krievijas pilsētās Pēterburgā, Kaļiņingradā un Maskavā tiekot piedāvāta iespēja, netērējot ne kapeikas, paviesoties Latvijā. Kā solīts, arī uzturēšanās izdevumi tikšot segti, interesentiem vien jābūt pietiekami nekaunīgiem, lai pieņemtu piedāvājumu leģionāru piemiņas pasākumu laikā appūst tā dalībniekus no krāsas un dihlofosa baloniņiem.

Laikraksts raksta, ka huligānisma aktu organizē nacionālboļševikiem tuvu stāvošas personas, kas garantējot vīzu savlaicīgu sagādāšanu. Organizētāji esot arī parūpējušies par speciālas formas izveidošanu. Visiem brīvprātīgajiem akcijas laikā būšot jāuzvelk speciāli šim pasākumam veidots melns apģērbs.

Latvijas drošības policija atturējusies no komentāriem.

Latvijas vēstniecībā Krievijā žurnālistam paskaidrots, ka vīzas tiekot izsniegtas kā parasti un nekādi speciāli drošības pasākumi netiekot piemēroti.

Šogad speciāls gājiens 16. martā netikšot rīkots, taču tie, kuri vēlēšoties, organizēti varēs doties pie Brīvības pieminekļa, lai tā pakājē noliktu ziedus. Pēc tam pasākuma dalībnieki došoties uz Lestenes Brāļu kapiem.

2004. gada 25. februāris